Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ģenētikas un reto slimību nodaļa
-
Ģenētiska izmaiņa jeb mutācija vai variants ir pārmaiņas gēnā - cilvēka “instrukciju grāmatā”. Tās var būt gan pārmantotas, gan arī radušās dzīves laikā. Daļa šo izmaiņu ir nekaitīgas un neietekmē veselību. Taču dažos gadījumos cilvēks ir pārmantojis ģenētisku izmaiņu gēnā, kas samazina organisma spēju aizsargāties pret audzēju veidošanos – šādos gadījumos var attīstīties vēzis.
Ģenētika ir zinātne par iedzimtām un dzīves laikā iegūtām izmaiņām mūsu ģenētiskajā materiālā. Tā pēta, kā īpašības un slimības tiek nodotas no vecākiem bērniem, kā arī to, kā rodas izmaiņas mūsu DNS – ģenētiskās informācijas “bibliotēkā”, kas atrodas katrā šūnā.
• Katram no mums ir unikāla ģenētiskās informācijas “bibliotēka”, kas sastāv no daudziem gēniem – mūsu organisma “instrukciju grāmatām”. Tie nosaka, kā darbojas šūnas, kā mēs izskatāmies un kā funkcionē mūsu orgāni.
• Cilvēks manto aptuveni 20 000 gēnu no mātes un tikpat šo pašu gēnu kopijas no tēva, kopā veidojot savu unikālo ģenētiskās informācijas komplektu.
• Katram gēnam ir divas kopijas – viena nāk no mātes, otra no tēva. Šīs kopijas kopā veido mūsu personīgo “instrukciju bibliotēku”.
Ģenētiska izmaiņa jeb mutācija vai variants ir pārmaiņa gēnā — mūsu “instrukciju grāmatā”. Agrāk, lai aprakstītu ģenētiskas izmaiņas, lietoja vārdu “mutācija”, tagad ir ieteikums to nelietot, un aizstāt ar citiem terminiem – ģenētisks variants vai ģenētiska izmaiņa.
Ģenētiskas izmaiņas var notikt dažādos veidos: kāds DNS posms var tikt izdzēsts, viens gēns var apmainīties vietām ar citu gēnu, vai gēns var būt “apgriezts otrādi”. Šīs izmaiņas notiek vēl vecāku organismā, kad veidojas olšūna un spermatozoīds. Tādēļ tās piemīt arī visām jauni veidotā augļa šūnām. Tās sauc par pārmantotām (germline) izmaiņām. Daļa šo izmaiņu ir nekaitīgas un neietekmē veselību. Tomēr dažas var traucēt organisma darbībai, palielināt slimību risku vai izraisīt vēzi.
• Pārmantots variants – izmaiņa “instrukciju grāmatā”, kas no vecākiem tiek nodota bērnam. Tā atrodas visās organisma šūnās jau no dzimšanas un var ietekmēt veselību visā dzīves laikā.
• Somatisks variants – izmaiņa “instrukciju grāmatā”, kas rodas dzīves laikā tikai dažās šūnās, piemēram, audzēja šūnās. Tā netiek pārmantota un nepāriet nākamajām paaudzēm.
Visbiežāk vēzis rodas dzīves laikā, kad cilvēka šūnās pakāpeniski veidojas un uzkrājas ģenētiskas izmaiņas. Tas nozīmē, ka vairākās šūnu “bibliotēkās” vienā un tajā pašā “instrukciju grāmatā” informāciju vairs nav iespējams pareizi nolasīt. Rezultātā šūnas sāk darboties nepareizi un var veidoties audzējs.
Dažos gadījumos vēzis attīstās tāpēc, ka cilvēks ir pārmantojis ģenētisku izmaiņu gēnā, kas samazina organisma spēju aizsargāties pret audzēju veidošanos. Piemēram, izmaiņas BRCA1 un BRCA2 gēnos palielina risku saslimt ar krūts vai olnīcu vēzi. Aptuveni 10% krūts vēža gadījumu un ~15% olnīcu vēža gadījumu ir pārmantoti un saistīti ar izmainītu gēnu pārmantošanu.
Somatiskā profilēšana. Laboratorijā tiek analizētas audzēja šūnas, lai noskaidrotu, kādas ģenētiskās izmaiņas jeb mutācijas tajās ir, un, kurās “instrukciju grāmatās” šīs izmaiņas atrodas. Šī informācija palīdz ārstiem izvēlēties piemērotāko un efektīvāko ārstēšanu konkrētajam audzēja veidam.
Pārmantotu audzēju diagnostika. Laboratorijā tiek pētītas asins šūnas, lai noteiktu, vai cilvēkam ir pārmantots paaugstināts vēža attīstības risks. Šī informācija ir svarīga arī ģimenes locekļiem, jo tā ļauj izvērtēt viņu iespējamo risku un vajadzības gadījumā veikt ģenētiskos izmeklējumus visai ģimenei. Tas palīdz savlaicīgi atklāt un novērst iespējamo audzēju attīstību. Ģenētiskais pārmantoto audzēju izmeklējums ir iekļauts Nacionālā veselības dienesta apmaksājamo pakalpojumu grozā ar šādiem nosacījumiem:
1. ja uz izmeklējumu nosūta ārsts-ģenētiķis,
2. ja cilvēkam, kurš grib veikt izmeklējumu, ir diagnosticēts vēzis un
3. ja vēzis ir agrīns (par 50 gadiem jaunākiem cilvēkiem) vai tas ir vairākos orgānos, vai tam ir reta agresīva forma (piemēram, trīskārši negatīvs krūts vēzis), vai kādam pirmās pakāpes radiniekam (tēvs, māte, bērni) ir bijis līdzīgs vēzis.
4. visas sievietes ar olnīcu vēzi.
Ja tiek atklātas ģenētiskas pārmaiņas, tad izmeklējumu veikušais pacients saņem saviem ģimenes locekļiem paredzētu vēstuli – to uzrādot, jebkurš ģimenes loceklis var veikt ģenētisko izmeklēšanu bez maksas ar ārsta-ģenētiķa nosūtījumu. Šo izmeklējumu mērķis ir atrast cilvēkus, kuriem audzējs vēl nav attīstījies, un piedāvāt augsta riska uzraudzību.
Savukārt ja cilvēks, kuram nav personīgas audzēja vēstures, bet ir gadījumi ģimenē, grib veikt ģenētisko testēšanu bez oficiālas uzaicinājuma vēstules, tad tāda netiek apmaksāta. Ģenētiskā izmeklēšana vienmēr ir jāsāk no atslēgas cilvēka, kuram ir netipiskais augsta riska vēzis, pretējā gadījumā rezultāti var būt viltus negatīvi. Cilvēkam tiek pārbaudīts viens gēns, piemēram, BRCA1, bet ģimenes slimība var slēpties citā, piemēram, PALB2.
1. Sagatavot ģimenes vēsturi: apkopot informāciju par radiniekiem līdz trīs paaudzēm: vecākiem, brāļiem, māsām, bērniem, vecvecākiem, tēvočiem, tantēm. Pierakstīt, kādas slimības viņiem ir bijušas, īpaši pievēršot uzmanību vēža diagnozēm, iedzimtām slimībām, neauglībai, spontānajiem abortiem. Norādīt vecumu, kad slimība sākusies, un, ja iespējams, diagnozes nosaukumu.
2. Sagatavot savu medicīnisko informāciju: iepriekšējās diagnozes, operācijas un lietotos medikamentus. Ja ir bijusi vēža diagnoze, sagatavot histoloģijas atbildes un ārstēšanas aprakstus. Norādīt, vai nesen bijusi asins pārliešana, smēķēšanas vēsture, starojums u.c. riska faktori.
3. Uz konsultāciju līdzi ņemt:
• ārsta nosūtījumu,
• iepriekšējo izmeklējumu rezultātus (asins analīzes, biopsijas, ģenētiskos testus),
• personas dokumentu.
4. Konsultācijas laikā ārsts:
1. izveidos dzimtas koku,
2. izskaidros iespējamos testa rezultātus (pozitīvs, negatīvs, neskaidrs),
3. pārrunās iespējamās sekas un turpmākos soļus (piemēram, uzraudzību vai profilaktiskas operācijas),
4. ja nepieciešams, nozīmēs veikt ģenētisko testu.
Ģenētiskais tests ir izmeklējums, kas palīdz noskaidrot, vai cilvēkam ir izmaiņas (varianti) gēnos, kas var ietekmēt veselību. Pārbaudot gēnus, tiek meklēts, vai mūsu “instrukciju grāmatās” nav izmaiņu, kas varētu traucēt organisma pareizu darbību. Vienkāršoti sakot — mūsu ķermenis darbojas pēc “instrukcijām”, kas glabājas gēnos. Ģenētiskais tests ir kā rūpīga šo instrukciju “pāršķirstīšana” vai “noskenēšana”, lai pārbaudītu, vai tajās nav kļūdu, kas var izraisīt slimības vai palielināt to risku..
Ko var uzzināt ar ģenētisko testu?
• Vai cilvēkam ir pārmantots risks saslimt ar noteiktām slimībām (piemēram, vēzi)?
• Vai jau esošā slimība (piemēram, audzējs) ir saistīta ar noteiktām gēnu izmaiņām?
• Kāda ārstēšana varētu būt efektīvāka konkrētajam pacientam?
Kā notiek tests?
• Parasti tiek ņemta asins vai siekalu parauga analīze.
• Paraugs tiek nosūtīts uz laboratoriju, kur tiek pārbaudīti konkrēti gēni.
• Rezultāti tiek apspriesti ar ģenētikas speciālistu, kurš izskaidro to nozīmi.
Kāpēc tas ir svarīgi? Ģenētiskais tests palīdz plānot ārstēšanu, uzraudzīt veselību un informēt ģimenes locekļus par iespējamiem riskiem.
Ģenētiskā testa rezultāti var būt dažādi, un katram no tiem ir sava nozīme.
Pozitīvs rezultāts
Tas nozīmē, ka testā atrastas izmaiņas (variants = mutācija) konkrētajā gēnā, kas var būt saistīta ar paaugstinātu slimības risku. “Instrukciju grāmatā” atrasta kļūda, kas izskaidro slimību.
Ko tas nozīmē pacientam?
• Var būt augstāks risks saslimt ar noteiktu slimību (piemēram, vēzi).
• Ārsts var ieteikt papildu pārbaudes, uzraudzību vai profilaktiskus pasākumus.
• Šī informācija var būt svarīga arī ģimenes locekļiem.
Negatīvs rezultāts
Tas nozīmē, ka nav atrastas zināmas kaitīgas izmaiņas pārbaudītajā gēnā. “Instrukciju grāmatā” nav atrasta kļūda, kas izskaidrotu slimību.
Ko tas nozīmē pacientam?
• Risks attiecībā uz konkrēto pārbaudīto gēnu nav paaugstināts.
• Tas neizslēdz pilnībā iespēju saslimt, jo var būt citi gēni vai faktori, kas nav pārbaudīti.
Sekundārā atradne:
Tās ir nejauši atrastas izmaiņas, kas nav saistītas ar sākotnējo iemeslu, kura dēļ veikts tests, tomēr var ietekmēt veselību. Piemērs: tests veikts saistībā ar vēzi, bet atrastas izmaiņas, kas palielina sirds slimību risku. Ko tas nozīmē pacientam, izskaidros ārsts. Var būt nepieciešama papildu uzraudzība vai konsultācija ar citu speciālistu.
Tas nozīmē, ka gēnos ir izmaiņas, kas palielina iespēju dzīves laikā saslimt ar krūts vai olnīcu vēzi. Šīs izmaiņas ir pārmantotas – tās var būt mantotas no vecākiem un var tikt nodotas bērniem.
1. Regulāra veselības uzraudzība. Krūšu MRI (magnētiskā rezonanse) reizi gadā un mamogrāfija (krūšu rentgens) reizi gadā. Šie izmeklējumi palīdz atklāt vēzi agrīnā stadijā, kad to ir vieglāk izārstēt pilnībā.
2. Profilaktiskas operācijas (pēc izvēles):
• Abpusēja mastektomija – krūšu noņemšana, lai samazinātu vēža risku.
• Salpingo-ooforektomija – olnīcu un olvadu izņemšana. Šīs operācijas ievērojami samazina saslimšanas riskus.
3. Ģimenes locekļu informēšana. Radiniekiem varētu būt līdzīgs risks, tādēļ viņiem var ieteikt veikt ģenētisko testu, pirms slimība attīstījusies.
4. Atbalsts un konsultācijas. Pacientiem ir pieejama ģenētiskā konsultācija, kur speciālists izskaidro rezultātus un palīdz pieņemt lēmumus. Iespējams saņemt arī psiholoģisko atbalstu, ja nepieciešams.
Tas nozīmē, ka gēnos ir izmaiņas, kas palielina iespēju dzīves laikā saslimt ar resnās vai taisnās zarnas vēzi. Šīs izmaiņas ir pārmantotas – tās var būt mantotas no vecākiem un var tikt nodotas bērniem.
1. Regulāra uzraudzība. Kolonoskopija (resnās zarnas izmeklējums) un gastroskopija (kuņģa izmeklējums) reizi gadā. Ja tiek atrasti polipi, tie tiek noņemti, lai novērstu vēža attīstību.
2. Profilaktiskas operācijas (atsevišķos gadījumos). Ja ir ģimenes adenomatozā polipoze (familial adenomatous polyposis, FAP), var tikt ieteikta profilaktiska zarnas izņemšana (proktokolektomija), lai novērstu vēža attīstību.
3. Ģimenes locekļu testēšana. Radiniekiem varētu būt līdzīgs risks. Viņiem var ieteikt veikt ģenētisko testu (radinieku ģenētisko pārbaudi sauc par kaskādes skrīningu).
4. Dzīvesveida ieteikumi. Veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes un smēķēšanas pārtraukšana arī palīdz samazināt saslimšanas risku.
5. Psiholoģiskais un praktiskais atbalsts. Pieejamas konsultācijas pie psihologa, uztura speciālista. Atbalsta koordinators palīdzēs organizēt vizītes un sniegs praktisku informāciju.
Ja tuvam radiniekam ir bijis vēzis, vai man obligāti jāiet pie ģenētiķa un jāveic tests?
Lielākā daļa audzēju veidojas cilvēkiem, kuri ir nodzīvojuši garu dzīvi. Šajos gadījumos ģenētiskais tests radiniekiem nav būtisks. Savukārt, ja vēzis bijis par 50 gadiem jaunākam cilvēkam, ja bijuši vairāki audzēji, ir bijuši vairāki cilvēki ģimenē ar līdzīgiem vēža veidiem, tad jālūdz ģimenes ārsta nosūtījums ģenētiskiem izmeklējumiem.
Kā tas notiek?
Vispirms pie ģenētiķa uz konsultāciju būtu jāatnāk radiniekam, kuram ir diagnosticēts vēzis. Ģenētiķis izvērtēs situāciju un, ja nepieciešams, veiks izmeklējumus, lai noskaidrotu, vai audzēju varētu būt izraisījušas pārmantotas ģenētiskas izmaiņas. Ja tiek atrasts pārmantots variants, pacientam tiek izsniegta vēstule ar aicinājumu ģimenes locekļiem veikt ģenētisko testu. Šis tests palīdz noskaidrot, vai arī citiem ģimenes locekļiem ir šīs izmaiņas un paaugstināts audzēju attīstības risks.
Vai par testu jāmaksā?
Lai saņemtu valsts apmaksātu ģenētiķa konsultāciju, nepieciešams nosūtījums no speciālista vai ģimenes ārsta. Ja ģimenē ir atrasta pārmantota ģenētiska izmaiņa un saņemta oficiāla vēstule, ģimenes locekļiem šis tests tiek apmaksāts no valsts līdzekļiem. Ja cilvēks vēlas, bet oficiāla vēstule nav saņemta, tad testu var veikt arī par maksu privāti.
DIEMŽĒL DAŽĀS ĢIMENĒS ŠĪ OFICIĀLĀ VĒSTULE NETIEK IEDOTA TUVĀKAJIEM RADINIEKIEM. LŪGUMS TOMĒR GLĀBT SAVU RADINIEKU DZĪVĪBU UN INFORMĒT PAR ĢENĒTISKO IZMAIŅU.
Vai mans vēzis bija pārmantots un kā es to varu uzzināt (vai mani kāds kaut kur sūtīs vai jāmeklē pašam)?
Parasti ārstējošiem ārstiem ir zināms, kādos gadījumos veic ģenētisko testēšanu, un tā tiks piedāvāta. Bet Jūs vienmēr varat uzdot šo jautājumu savam onkologam.
Ja ģimenē bijis audzējs tuvam radiniekam, kāda iespēja, ka man arī būs – vai mani aicinās uz pārbaudi vai arī informācija un palīdzība jāmeklē pašam?
Ja radiniekam būs veikts ģenētisks izmeklējums, tad viņš/viņa iedos Jums vēstuli ar uzaicinājumu veikt ģenētisko testēšanu. 90% audzēju izraisa nevis izmaiņas gēnos, bet gan dzīvesveids un ilgi nodzīvotie gadi. Tad nav nepieciešama pārmantoto variantu ģenētiskā testēšana.
Ja man atrasts kāds pārmantots audzējs, kas mani sagaida un kā saprast, ko darīt?
Ārsts ģenētiķis sagatavo Jums visu nepieciešamo informāciju un kopā ar Jums lems par turpmāko medicīnisko aprūpi. Tā var būt augsta riska uzraudzība pie speciālistiem, kad vienu reizi gadā jāveic pārbaudes. Tā var būt arī profilaktiska operācija, kas samazina audzēja risku par vairāk nekā 95%.
1. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS)
Adrese: Hipokrāta iela 2, Rīga
E-pasts: retasslimibas@aslimnica.lv
🌐 aslimnica.lv – Ģenētikas un reto slimību nodaļa
Nodrošina valsts apmaksātas ģenētiķa konsultācijas, molekulāros izmeklējumus un multidisciplinārus konsīlijus. Nepieciešams RAKUS speciālista nosūtījums. Konsultācijas sniedz onkoģenētikas speciālisti. Tiek nodrošināta augsta riska uzraudzība, un profilaktiskās operācijas.
2. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)
Adrese: Pilsoņu iela 13, Rīga
🌐 https://www.stradini.lv
Sniedz ģenētiskās konsultācijas pieaugušajiem. Specializējas arī onkoloģiskajā ģenētikā un pārmantoto slimību diagnostikā. Informācija par pierakstu pieejama slimnīcas reģistratūrā vai caur e-veselības sistēmu. Nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.
3. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS)
Adrese: Vienības gatve 45, Rīga
🌐 bkus.lv – Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnika
Vienīgais dienests Latvijā, kas nodrošina ģenētisko konsultēšanu visiem vecumiem.
Pierakstu veic speciālists vai ģimenes ārsts caur mājaslapu bkus.lv.
Sigita Hasnere
-
onkoloģe, ķīmijterapeite, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Parūpējies par savu komfortu terapijas laikā. Dodoties uz ķīmijterapiju, sagatavo ķīmijterapijas somu - siltas, ērtas drēbes, pleds, veselīgas uzkodas, lūpu balzāms, roku krēms, mitrās salvetes, ūdens, laika kavēklis, medikamenti, kurus jālieto konkrētos laikos. Izvēloties ērtas drēbes, ieteikums nevilt mugurā tādas, kurām ir pogas un rāvējslēdzēji. Svarīgi, lai apģērbu būtu viegli novilkt un uzvilkt, lai metāliski svešķermeņi netraucē izmeklējumu laikā.
Sievietēm ieteicams iegādāties sporta krūšturus, lai justos komfortablāk. Ieteicami apavi bez šņorēm, lai tos varētu viegli uzvilkt un novilkt. Lai kavētu laiku, līdzi var ņemt datoru (lai spēlētu datorspēles, skatītos filmas, klausītos podkāstus), austiņas, grāmatu, adīkli, krustvārdu mīklas u.c.
Terapijas ilgums atšķiras no ievadītajiem medikamentiem. Ja terapija aizņem vairākas stundas, ieteicams ķīmijterapijas somā ielikt kādu uzkodu - banānu, sviestmaizi, jogurtu, ābolu, riekstus, proteīna batoniņu. Oksaliplatīns ir medikaments, kas lielai daļai pacientu izraisa pastiprinātu jutību pret aukstumu. Ja saņem šo medikamentu, parūpējies, ka aukstajos mēnešos ir līdzi cimdi, cepure un šalle.
Izpēti, kā piebraukt vistuvāk pie klīnikas un kur atstāt auto terapijas laikā. Paēd, iedzer savus ikdienas medikamentus, neaizmirsti jau iepriekš sagatavoto ķīmijterapijas somu un noskaņojies pozitīvi. Esi gatavs, ka ierodoties slimnīcā būs nepieciešams uzgaidīt.
Mēdz gadīties situācijas, kad elektroniskās sistēmas nestrādā un asins analīžu rezultāti mediķiem nav pieejami. Saglabā savas analīzes telefonā vai izdrukā tās, lai tas neietekmē ārstēšanās uzsākšanu. Terapijas laikā nekautrējies izsaukt medicīnas māsu, ja nejūties labi.
Ja no terapijas brīvajā laikā esi pamanījis veselības stāvokļa būtiskas izmaiņas, informē par to medicīnas māsu pirms terapijas sākuma. Gadījumos, ja esi saaukstējies, vai ir paaugstināta temperatūra, informē medicīnas māsu, lai noskaidrotu, vai ir droši uzsākt ķīmijterapiju. Terapijas laikā drīkst apmeklēt labieriecības. Pirms dodies uz tām, izsauc medicīnas māsu, lai viņa palīdzētu piecelties un nepieciešamības gadījumā atvienotu sistēmu. Strauji pieceļoties var sareibt galva, kas var izraisīt ģīboni. Pirms celšanās kājās, mirkli pasēdi gultā, ja iepriekš gulēji, un pieceļoties mirkli uzkavējies pirms dodies tālāk.
Tā kā pēc ķīmijterapijas var būt apreibusi galva un palielināts miegainums, parūpējies, ka būs kāds, kas var palīdzēt nokļūt mājās. Diagnoze vēzis var izraisīt lielu satraukumu, kā arī terapija var radīt atmiņas problēmas. Pieraksti savus jautājumus, lai pajautātu medicīnas māsai vai ārstam. Cieni ārsta laiku. Uzdod ārstam jautājumus, kas tieši attiecas uz vēža ārstēšanu (izvēlētie medikamenti, potenciālās blaknes, izmeklējumu rezultāti, prognoze). Citus jautājumus uzdod medicīnas personālam - medicīnas māsām, koordinatoriem, reģistratoriem.
Neturi emocijas pie sevis. Meklē atbalsta personas, atbalsta grupas, lai palīdzētu tikt galā ar trauksmi, uztraukumu un negatīvajām domām. Atbalsta grupas meklē šeit.
Stress un negatīvas domas ir terapijas lielākais ienaidnieks. Pieliec pūles, lai atvairītu šīs domas. Pulcē sev apkārt pozitīvi domājošus radiniekus, draugus un cilvēkus, lai novirzītu domas un uzturētu pozitīvu garastāvokli ārstēšanās laikā. Izvairies no cilvēkiem, kas raud, izsaka negatīvas un nomācošas domas, iesaka lietot dažādus dārgus uztura bagātinātājus, solot brīnumus. Diagnoze vēzis ierodas negaidīti, izjauc ikdienas rutīnu un izbojā nākotnes plānus. Gadījumos, kad ir ieplānots ceļojums, jautā savam onkologam, vai to ir iespējams apvienot ar ārstēšanos, jo lidot un ceļot ķīmijterapijas laikā ir atļauts.
Ķīmijterapijas laikā mēdz būt nogurums un svara samazināšanās sakarā ar muskuļu masas zudumu. Lai samazinātu muskuļu masas zudumu un nogurumu, stimulētu imunitāti un saglabātu kaulu stiprumu, tiek rekomendēta fiziskā aktivitāte. Pētījumos ir pierādīts, ka fiziskā aktivitāte ķīmijterapijas laikā palīdz organismam ātrāk atjaunoties un samazina terapijas izraisītās blaknes. Vairāk par fiziskām aktivitātēm un fiziskās aktivitātes plānu lasi šeit.
Ķīmijterapijas laikā ir iespējama pastiprināta mutes dobuma gļotādu asiņošana un iekaisums. Būtu rekomendējams apmeklēt zobārstu un zobu higiēnistu pirms terapijas sākuma. Ja nepieciešama zobu labošana vai izraušana, to rekomendēts veikt līdz ķīmijterapijas uzsākšanai. Zobu iekaisums un aktīva šo problēmu ārstēšana ķīmijterapijas laikā var novest pie nepieciešamības apturēt ķīmijterapiju.
Ieteicams iegādāties mīkstu (extra soft) zobu birsti, zobu pastu ar augstu fluorīda saturu un mutes skalojamo līdzekli bez alkohola. Pēc ķīmijterapijas pastāv risks uz pastiprinātu zobu bojāšanos, tādēļ atkārtots stomatologa apmeklējums būtu ieteicams pēc pabeigtas ķīmijterapijas vai garākos terapijas starpposmos.
Ķīmijterapijas laikā ir jāparūpējas par kontracepciju, lai izvairītos no grūtniecības. Ķīmijterapijas saņemšana grūtniecības laikā var izraisīt augļa defektus. Visdrošākā metode ir prezervatīva lietošana, neatkarīgi vai sieviete lieto vai nelieto pretapaugļošanās tabletes. Jautā savam onkologam, cik ilgi jāievēro droša kontracepcija pēc terapijas beigām.
Ķīmijterapija var palielināt neauglības attīstības risku. Ja vēlies nākotnē bērnus, informē savu onkologu par to pirms terapijas sākuma. Tādos gadījumos tiks veikta spermas vai olšūnu sasaldēšana, kas ir valsts apmaksāts pakalpojums. Ja iestājas dabīga grūtniecība pēc pabeigtas ķīmijterapijas, tad bērniņam nav paaugstinātu defektu riski.
Izdari visas lietas, ko vari paveikt pirms ķīmijterapijas uzsākšanas - izmazgā drēbes, iztīri māju, nomaini gultasveļu, paveic dārza darbus utt. Ķīmijterapijas laikā var būt izteikts nogurums un ātrāka nogurdināmība, kas traucēs veikt ikdienas mājas uzkopšanas darbus. Apsver automātisko maksājumu izveidošanu regulārajiem obligātajiem rēķiniem, jo terapijas laikā var pasliktināties atmiņa un būt grūtības koncentrēties. Pieraksti paroles un bankas kodus drošā vietā, lai nepieciešamības gadījumā tie būtu pieejami.
Bieži vien apetīte ir saglabājas, bet var būt izteikts nogurums, kas var traucēt uzņemt nepieciešamo kaloriju daudzumu. Iepērc viegli pagatavojamus vai uzsildāmus pārtikas produktus, vai iepriekš sagatavo maltītes, ko varēsi izmantot dienās, kad nav tika daudz spēka. Informē mājiniekus un lūdz palīdzību ikdienas mājasdarbos. Parūpējies, lai kāds palīdz ar bērnu pieskatīšanu, izklaidēšanu, īpaši pirmajās dienās pēc ķīmijterapijas, kad blaknes var būt visizteiktākās.
Ja saņem ķīmijterapijas medikamentu oksaliplatīnu, vari sajust elektriskas strāvas sajūtas pirkstu galos, pieskaroties aukstiem priekšmetiem. Tas var traucēt izņemt pārtikas produktus no ledusskapja un pieskarties lietām, kas nav istabas temperatūrā. Nepieciešamības gadījumā izmanto cimdus, kas pasargās no elektriskās strāvas sajūtas pirkstos, saskaroties ar aukstumu. Liec sevi pirmajā vietā un saplāno ikdienas darbus atkarībā no svarīguma līmeņa.
Terapijas laikā var parādīties muskuļu vājums, kas var traucēt iepriekš viegli veicamām higiēnas procedūrām. Atsevišķi medikamenti var samazināt asinsspiedienu, kas var izraisīt galvas reiboņus, īpaši pie straujām kustībām. Apsver krēsla ievietošanu dušā, papildu rokturu izvietošanu vannas istabā, papildu pakāpienus pie vannas, kas palīdzētu iekāpt, izkāpt, piecelties no vannas, tualetes poda.
Nopērc papildu zeķes, apakšveļu un ikdienā bieži maināmas drēbes, lai ietaupītu spēkus bieži mazgājot veļu. Atrodi papildu segas (apsildāmas segas), mīkstus un ķermenim patīkamus pledus, ērtu spilvenu, lai dienās, kad nejūties labi, ķermenis justos komfortabli. Padomā par ventilatoru vai kondicionieri gada karstajos mēnešos.
Izvēlies krēmus, dušas želejas, šampūnus un veļas pulverus bez smaržvielām. Ķīmijterapijas laikā var būt saasināta oža un jebkurš smaržas kairinājums var provocēt sliktu dūšu. Neaizmirsti par saules aizsargkrēmu ar SPF50, ja dodies ārā saulainā dienā. Ķīmijterapijas medikamenti nokļūstot ādā, var reaģēt ar saules stariem, izraisot ādas bojājumu, izsitumus, hiperpigmentāciju. Izvairies no atrašanās tiešos saules staros.
Informē darba devēju un vienojies par turpmāko darba grafiku. Atbildes reakcijas uz ķīmijterapiju var būt dažādas. Daļa cilvēku turpina strādāt, bet lielai daļai ir nepieciešams ņemt darba nespējas lapu. Vienojies ar savu darba devēju par labāko variantu, brīvāku grafiku, strādāšanu attālināti atkarībā no pašsajūtas. Darba nespējas lapu organizē ģimenes ārsts un darba nespējas lapas ilgums ir 6 mēneši. Pēc 6 mēnešiem ir nepieciešams iesniegt dokumentus uz darba ekspertīzes komisiju.
Ne visas ķīmijterapijas veicina pastiprinātu matu, skropstu, uzacu izkrišanu. Aprunājies ar savu onkologu, lai zinātu kāda ir iespējamība, ka ķīmijterapija var izraisīt apmatojuma zudumu. Ja plānotā terapija draud ar apmatojuma zudumu, tad pirms terapijas uzsākšanas ir iespējams izveidot uzacu permanento grimu, ko vēlams veikt vismaz 2 nedēļas pirms ķīmijterapijas. Var izmantot serumus, ko lietot lokāli, lai veicinātu skropstu ātrāku ataugšanu. Alopēcijas (matu zudums) gadījumā, apdomā parūkas vai cepures iegādi, īpaši aukstajos mēnešos.
“Scalp cooling” ierīce palīdz samazināt matu izkrišanu ķīmijterapijas laikā. Pašlaik Latvijā nav pieejamas šādas ierīces. Lielākoties mati sākt ataug pēc pabeigtas ķīmijterapijas un sākumā mata struktūra var būt mainīta un tie var būt lokaini. Matu ātrākai ataugšanai var izmantot krēmus, losjonus, šampūnus, kas nopērkami aptiekās un veicina matu atjaunošanos.
Ķīmijterapijas laikā var veidoties nagu krāsas izmaiņas, nagu atslāņošanās, ienadžu iekaisumi. Nesatraucies, beigsies ķīmijterapija, nagi ataugs atpakaļ neizmainīti. Gadījumos, kad ir iekaisuši ienadži, necenties tos izgriezt, jo tādejādi var tik ienesta infekcija. Veic ādas dezinfekciju un ja stāvoklis pasliktinās, griezies pie ķirurga. Ķīmijterapijas laikā nagi var būt krāsoti un var saglabāt mākslīgos nagus. Par ādas, matu, nagu un mutes dobuma kopšanu, saņemot epidermālās augšanas faktora receptora inhibitorus, lasi šeit.
Lielai daļai cilvēku ķīmijterapijas laikā samazinās svars. Svara zudums bieži ir saistīts gan ar samazinātu ēdiena uzņemšanu, gan muskuļu masas zudumu. Ķīmijterapijas laikā būtu vēlams noturēt esošo svaru. Tādēļ būtu rekomendējams papildus uzņemt vairāk olbaltumvielas saturošu ēdienu. Svara zuduma gadījumā rekomendējams papildus lietot proteīna dzērienus, proteīnu saturošu papildus uzturu (šāds uzturs nopērkams aptiekās). Gadījumā, ja terapijas laikā vēro svara pieaugumu, tad nepieciešams ievērot sabalansētas, vispusīgas diētas pamatprincipus. Papildus par uzturu lasi šeit.
Ķīmijterapijas laikā netiek rekomendētas stingras diētas ar ierobežotu kaloriju uzņemšanu, jo uzturvielas ir nepieciešamas veselo organismu šūnu atjaunošanās procesam. Nepastāv stingri ierobežojumi ēdiena izvēlē, taču vairāki medikamenti var mijiedarboties ar greipfrūtu. Jautā savam onkologam vai terapijas laikā drīkst lietot greipfrūtu. Vairāk informācijas par pareiziem uztura principiem, lasi šeit.
Liela daļa medikamentu pārstrādājas caur aknām, līdz ar to ķīmijterapijas laikā ieteicams nelietot alkoholu vai uztura bagātinātājus, kas satur indīgus augus. Ķīmijterapijas laikā var mainīties garša, var būt metāliska piegarša ēdienam. Ieteicams ēdienu neēst no metāla traukiem, kas var veicināt riebumu pret pašu ēdienu. Var rasties sajūta, ka ēdiens ir pliekans, var pazust sāļuma piegarša ēdienam. Ieteicams neēst savus mīļākos ēdienus, jo slikta dūša var radīt riebumu nākotnē pret šo ēdienu. Gadījumos, kad attīstījies stomatīts jeb mutes gļotādas iekaisums, rekomendējams lietot mīkstu, putrveidīgu vai viegli sagremojamu ēdienu.
Oksaliplatīns var radīt pastiprinātu jutību pret aukstumu. Šādos gadījumos ieteicams, nelietot aukstus dzērienus un ēdienus, jo tas var izraisīt krampjus rīklē ar smakšanas sajūtu. Daži ķīmijterapijas medikamenti var izraisīt roku un kāju pirkstu nejutīgumu, kas var rezultēties ar grūtībām noturēt rokās priekšmetus. Tādos gadījumos apsver ēdienu ievietošanu plastmasas vai papīra traukos.
Atceries, ka ūdens ir būtiska ikdienas sastāvdaļa organisma atjaunošanās procesam. Turi blakus ūdens pudeli, lai vari kontrolēt izdzerto daudzumu ikdienā. Pievieno ūdenim citronu vai kādu citu sastāvdaļu, ja tīru ūdeni iedzert ir apgrūtinoši. Arī sliktas dūšas un vemšanas laikā atceries dzert ūdeni maziem malciņiem, bet bieži. Ja ūdens dzeršana sagādā grūtības, mēģini ledus sūkāšanu, lai pasargātu organismu no atūdeņošanās. Kafijas dzeršana ķīmijterapijas laikā ir atļauta, bet atceries, pēc katras izdzertās kafijas krūzes, ir nepieciešams izdzert papildus glāzi ūdens. Gadījumos, ja ēšana ir izteikti apgrūtināta, piemēram, rīšanas traucējumu dēļ vai svars turpina samazināties, neskatoties uz uzņemto uzturu, apmeklē uztura speciālistu, kurš sniegs rekomendācijas par nepieciešamajām korekcijām uzturā vai nozīmēs speciālu uzturu.
Saglabā onkoloģijas koordinatora un ģimenes ārsta prakses telefona numuru savā telefonā. Gadījumos, kad ir nepieciešama konsultācija veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā ārpus darba laikā, zvani ģimenes ārstu konsultatīvajam telefonam 66016001.
Gadījumos, kad veselības stāvoklis strauji pasliktinās vai apdraud dzīvību, zvani 113.
Jautā savam onkologam un onkoloģijas māsām padomus kā samazināt esošās blaknes. Atceries, ka medicīnas personālam ir liela pieredze ar šīm blakus parādībām un viņi var palīdzēt atrast efektīvākos un drošākos veidus cīņai ar tiem.
Meklē drošu un uzticamu informāciju www.onkomed.lv mājaslapā sadaļā “Resursi pacientiem” un Pacientu akadēmijas mājaslapā.
Ķīmijterapija samazina imūnās sistēmas šūnu skaitu, kas var veicināt vieglāku inficēšanos ar dažādām infekcijas slimībām. Tādēļ ir ieteicams vakcinēties pret sezonālām infekcijas slimībām. Atkarībā no plānotās terapijas, ārsts var ieteikt vakcinēties arī pret citām infekcijas slimībām. Labākais laiks vakcinācijai ir vismaz 2 nedēļas pirms terapijas sākuma, lai paspētu izveidoties antivielas pret konkrēto infekciju. Neatkarīgi no vakcinācijas, ievēro papildus drošību terapijas laikā - izvairies no vietām, kur ir daudz cilvēku, no cilvēkiem ar infekcijas slimību pazīmēm, bieži mazgā rokas, regulāri veic telpu vēdināšanu.
%201.png){kind=logo}
