Prostatas vēzis

Medicīniskais redaktors: Dr. Juris Jansons, urologs,
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
Pacienti - redaktori: Edgars Āboliņš, Ēriks Mikelšteins
Edgars Āboliņš, dzīvo ar vēža pieredzi
“Uzzinot, ka man ir vēzis, es piedzīvoju šoku un apjukumu. Kāpēc es? Kāpēc tas notiek ar mani? Pēc tam es sapratu, ka man nepieciešama informācija, daudz informācijas. Kāpēc? Cilvēki, kuriem ir vēzis, manuprāt, dalās divās grupās – vieni ir fokusēti uz dzīvi, dzīvošanu, bet otri, gluži pretēji, – uz nāvi. Un tie, kuri, līdzīgi man, par katru cenu grib dzīvot, ir gatavi darīt visu maksimāli iespējamo. Tam nepieciešams ļoti daudz informācijas un zināšanu.”

Prostatas jeb priekšdziedzera vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs. Latvijā priekšdziedzera vēzis ir pati izplatītākā onkoloģiskā slimība vīriešiem – ik gadu to atklāj aptuveni 1500 cilvēkiem.

Visā pasaulē pastāv milzīga atšķirība starp prostatas vēža izplatību un mirstību – risks saslimt ar prostatas vēzi ir 15–20%, bet risks nomirt no šīs slimības – 3%. Daudzas no šī vēža formām attīstās lēni, un to tālāka izplatīšanās ir maz ticama, tomēr dažas no tām ir agresīvas – spēj augt un veidot metastāzes straujāk. Prostatas vēzis, kas diagnosticēts par 55 gadiem jaunākiem vīriešiem, bieži progresē straujāk nekā audzējs, kas diagnosticēts vecākiem pacientiem. Daļā gadījumu prostatas ļaundabīgā audzēja attīstībā būtiska loma ir augstam vīrišķo hormonu jeb androgēnu līmenim.

Augsta androgēnu līmeņa gadījumā prostatas vēzis tiek klasificēts kā hormonatkarīgs vai hormonjutīgs. Pretēji daudzu iekšējo orgānu audzējiem, kas lielākoties veido atsevišķu (vienu) perēkli, prostatas vēzim ir raksturīgi daudzi ļaundabīgi mezgli. Šādi prostatas audzēji tiek konstatēti 85% gadījumu. Prostatas vēzim, atkarībā no tā izplatības un ļaundabīguma pakāpes, ir četras stadijas, kas apzīmētas ar romiešu cipariem no I līdz IV. Kopumā zemāka stadija pacientam nozīmē labāku iznākumu jeb prognozi.

Mūsdienās primārus metastātiskus prostatas audzējus uzskata par daudzveidīgu audzēju grupu, kurus atbilstoši metastāžu skaitam ārstē atšķirīgi. Vīrieši un diagnozes atšķiras, un katram individuāli pielāgo arī ārstniecības metodi. Mazu, lokalizētu prostatas audzēju gadījumā, kad tūlītēja ārstēšana nav nepieciešama, izmanto aktīvo jeb dinamisko novērošanu. Savukārt vecāka gadagājuma vīriešiem, kuriem priekšdziedzera vēzis parasti progresē lēni, piemēro nogaidošo novērošanu.

Simptomi

Priekšdziedzera vēzim var būt dažāda norise – gan agresīva gaita, gan arī lēna progresija ar ilgstošu bezsimptomu periodu. Vairumā gadījumu prostatas audzējam sākumā nav simptomu – ir jāpaiet vidēji 10 gadiem, lai tas izplatītos. Identificējamas pazīmes parādās vēl 3 – 4 gadus vēlāk.

Cēloņi un riska faktori

Dzīves paradumi. Ir atsevišķi pētījumi, kas norāda, ka smēķētājiem ir divas reizes lielāks risks saslimt ar prostatas vēzi.

Diagnostika

Laikus atklātu prostatas vēzi ir iespējams izārstēt 97% gadījumu. Ārstēšanas rezultātus ietekmē stadija, kurā slimība diagnosticēta. Ja vēzis jau ir izveidojis metastāzes – ir agresīvs un strauji progresē, sekmīgas ārstēšanas iespējas būtiski samazinās.

Stadijas

Onkoloģijā plaši lietoto TNM (angliski Tumor-Node-Metastasis) klasifikāciju izmanto arī prostatas vēža gadījumā.36 Vēža stadijas noteikšana ļauj aprakstīt audzēja lielumu, novietojumu un to, vai vēzis ir izplatījies ārpus sākotnējās rašanās vietas.

Dzīvildze

Visā pasaulē pastāv milzīga atšķirība starp prostatas vēža izplatību un mirstību – risks saslimt ar prostatas vēzi ir 15–20%, bet risks nomirt no šīs slimības – 3%.38 Dzīvildzi ietekmē prostatas vēža veids un tā izplatība.

Ārstēšana

Prostatas vēža ārstēšanā lieto ļoti daudzas un dažādas metodes un katrai no tām ir savas priekšrocības un trūkumi, par kuriem vislabāk var izstāstīt ārstējošais ārsts. Ļoti svarīgi, lai lēmums par to vai citu metodi tiktu pieņemts saskaņojot un pārrunājot ar pacientu.42

Profilakse

Prostatas vēža profilakse joprojām ir izaicinājums ārstiem un pētniekiem. Saprotams, ka cilvēkiem ar ģenētisku noslieci ir mazāka iespēja gūt labumu no šiem risinājumiem, nekā vīriešiem, kuriem prostatas audzējs nav attīstījies ar iedzimtību nesaistītu faktoru rezultātā.