Vēža ārstēšana mūsdienās kļūst aizvien precīzāka un efektīvāka, un tā pieprasa aizvien precīzāku un detalizētāku diagnostiku. Vēža diagnozi pamatā apstiprina attēldiagnostikas (datortomogrāfijas, magnētiskās rezonanses, ultrasonogrāfijas u.c.) izmeklējumi, taču pareizas terapijas izvēlei tik nepieciešamo skaidrību par konkrētā audzēja raksturu, tā iemesliem un agresivitātes pakāpi sniedz citas metodes. Proti, sarežģītas analīzes, kas nosaka gēnu mutācijas, šūnu aktivitātes, struktūras, formas un citu izmaiņu rādītājus, arī dažādu marķieru un faktoru parametrus.
Dažkārt var šķist – diagnoze zināma un apstiprināta, jāuzsāk ārstēšana. Kāpēc gan vēl jāzaudē laiks un jāgaida vēl kaut kādu analīžu rezultāti? Taču, lai nekļūdīgi izprastu slimības raksturu un noteiktu tai vislabāk piemēroto ārstēšanu, ir svarīgi zināt daudzus un dažādus parametrus un rādītājus. Onkoloģijā ārstēšana strauji pilnveidojas un aizvien lielāku lomu ieņem precīzijas medicīna. Tas nozīmē, ka ārstēts tiek konkrētais pacients, nevis diagnoze vai vēža lokalizācija. Līdz ar to arī diagnostika kļūst aizvien personalizētāka, informatīvāka un padziļinātāka, un tas prasa laiku. Rezultāts – pacientam tiek nozīmēta tieši viņam visatbilstošākā un efektīvākā terapija, kas var sniegt vislabākos rezultātus.
Svarīgi apzināties, ka vēža diagnostika (it īpaši savlaicīga) nozīmē arī skrīninga iespēju un metožu izmantojumu. Ārsti saka, ka pacienti nereti vaino sevi saslimšanā ar vēzi. Taču pati diagnoze nav mūsu vaina (izņemot situācijas, kad apzināti esam grāvuši savu veselību ar kaitīgiem dzīves paradumiem), jo ar vēzi būtībā var saslimt ikviens. Mūsu vaina (precīzāk – atbildības trūkums) ir vienīgi tad, ja neizmantojam vēža skrīninga jeb agrīnas diagnostikas iespējas, laikus nereaģējam uz kādiem neizprotamiem vai netipiskiem simptomiem, pašsajūtas izmaiņām. Jo šī patiešām ir aksioma – jo agrīnāk un precīzāk audzējs ir diagnosticēts, jo labāki ir terapijas rezultāti un slimības iznākums.
“Zaļā koridora” mērķis ir audzēju agrīna atklāšana – valsts apmaksāta tādu pacientu izmeklēšana, kuriem ir sūdzības, kas varētu liecināt par audzēja esamību.
“Zaļais koridors” darbojas kopš 2016. gada 1. oktobra un paredz, ka ģimenes ārsts, uzklausot pacienta sūdzības vai konstatējot aizdomīgus simptomus, jau tā paša apmeklējuma laikā veic fizikālu izmeklēšanu un noskaidro anamnēzi.
Ja rodas aizdomas par ļaundabīga audzēja iespējamību, ģimenes ārsts pacientu neatliekami nosūta uz nepieciešamajiem izmeklējumiem. Lai tos varētu veikt ārpus kopējās rindas, ģimenes ārsts nosūtījumā norāda noteiktu kodu un informē pacientu par to, kā pierakstīties uz izmeklējumiem. Pierakstoties pacients informē par nosūtījumā norādīto kodu un dodas uz izmeklējumiem, ņemot līdzi nosūtījumu. Izmeklējumi tiek veikti 10 darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus ārstniecības iestādei valsts noteiktā kopējā finansējuma ("kvotas").1
Ģimenes ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus. Ja apstiprinās onkoloģiska diagnoze vai ārstam joprojām ir aizdomas par onkoloģisku slimību, ģimenes ārsts izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu uz speciālista konsultāciju kādā nospecializētajām slimnīcām. Arī šīs konsultācijas tiek nodrošinātas 10 darbdienu laikā un ārpus iestādei valsts noteiktā kopējā finansējuma ("kvotas"). Nepieciešamības gadījumā speciālists nosūta uz papildu izmeklējumiem – ļaundabīgo audzēju primārajā diagnostikā tiek izmantoti katrai audzēja lokalizācijai atbilstošs izmeklējumu metožu kopums un secība. Specializētajai ārstniecības iestādei viena mēneša laikā jānodrošina nepieciešamie izmeklējumi, tad jānotiek konsīlijam, bet 28 dienu laikā pēc konsīlija ir jāuzsāk ārstēšana. Papildu informācija: ŠEIT
Nereti papildu izmeklējumi nepieciešami tādēļ, lai onkoloģisku slimību izslēgtu, nevis apstiprinātu.
Šobrīd "zaļā koridora" princips tiek nodrošināts visu lokalizāciju audzējiem. Konkrēti izmeklējumu algoritmi ir izstrādāti 16 biežāk izplatītajām vēža lokalizācijām: krūts, priekšdziedzera (prostatas), ādas (tajā skaitā ādas melanomas), resnās un taisnās zarnas, bronhu un plaušu, kuņģa, nieru, urīnpūšļa, aizkuņģa dziedzera, dzemdes ķermeņa, olnīcu, aknu, žultsceļu un žultspūšļa, centrālās nervu sistēmas, lūpu, mutes dobuma, rīkles mutes daļas un vairogdziedzera vēzim. Pacientus ar retākām audzēja lokalizācijām, kurām nav izstrādāts konkrēts izmeklējumu algoritms, ģimenes ārstiem jāsūta uz izmeklējumiem, balstoties uz pieejamajām vadlīnijām.
Onkoloģiska slimība pacientam raisa daudz jautājumus par ārstēšanas norisi, iespējām, tiesībām, pienākumiem un atbildību. Skaidra izpratne par savām tiesībām var palīdzēt vieglāk sadzīvot ar slimību un tās ierobežojumiem.
Zinoša ārsta viedokli ir svarīgs ikvienam pacientam, un arī Pacientu tiesību likums neierobežo to, cik reižu pacients var apmeklēt ārstu. Arī otra ārsta apmeklējums, lai vēža gadījumā noskaidrotu cita ārsta viedokli par savu diagnozi, tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Protams, pacientam jāņem vērā valsts budžets kvotas jeb finansiālās iespējas, tātad uz vizīti vai izmeklējumiem var nākties gaidīt rindā.
Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtības noteikumu 56. punkts paredz, ka valsts apmaksātus sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem:
56.1. pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma;
56.2. pēc savas iniciatīvas, vēršoties pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem: onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi C00–C97, D00–D09, D37–D48).
Situācijā, kurā ģimenes ārsts nelabprāt izsniedz nosūtījumu pie diviem vienas specializācijas ārstiem, pacients patur savas tiesības un ir svarīgi, ka pārliecība par otra speciālista viedokļa nepieciešamību ir noturīga. Katram pacientam ir tiesības atrast sev veiksmīgāko risinājumu, vēršoties pie dažādiem speciālistiem.
Pacienta tiesības izvēlēties sev piemērotāko ārstu un ārstniecības iestādi paredz Pacientu tiesību likuma 8. pants. Pamatojot nepieciešamību pēc ārsta vai ārstniecības iestādes nomaiņas, kā arī saskaņojot lēmumu ar abām pusēm, pacientam ir tiesības mainīt konkrētus atveseļošanās procesa aspektus. Šādus lēmumus pacients apstiprina ar savu parakstu. Situācijā, kurā pacients un ārstējošais ārsts nespēj nonākt pie kopēja risinājuma, tiek pievērsta uzmanība ne tikai dokumentu juridiskajām niansēm, bet arī pacienta spējai apzināti lemt par ārstniecības gaitu.
Arī ārsta maiņas gadījumā valsts finansējums ārstēšanai tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem. Svarīgākais ir pārliecināties, ka pacients tiek ārstēts vienā ārstniecības iestādē, jo ārstniecības apmaksu nesedz pacientiem, kuri tiek ārstēti dažādās iestādēs vienlaikus.
Ārstējošam ārstam pacientam ir jāpiedāvā visi risinājumi, tostarp izmaiņas ārstniecības tehnikās un produktos, neatkarīgi no pacienta šķietamā budžeta vai tā brīža vēlmēm. Tas ir ārsta pienākums un to paredz arī Pacientu tiesību likuma 4. pants, kurā izcelts, ka līdz ar pacienta piekrišanu ārstniecībai pacientam ir tiesības saņemt no ārsta saprotamā veidā informāciju par slimības diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī par citām ārstēšanas metodēm un prognozi. Arī pacientam no savas puses ir iespēja pētīt, izzināt un jautāt citiem atbilstošās kompetences ārstiem, lai iegūtu informāciju un veidotu atvērtu diskusiju par sev saistošiem jautājumiem.
Pastāv mīts, ka pacientu pavadīt vai iegūt ar ārstniecību saistītu informāciju var tikai tuvs ģimenes loceklis, piemēram, laulātais. Patiesībā pacients var nodrošināt sev atbilstošāko pavadoni pēc savas izvēles. Atbalsts ārsta kabinetā pacientam var būt tuvinieks, draugs, arī paziņa. To nodrošina rakstiska vienošanās, ko apstiprina gan pacients, gan ārsts, paredzot, ka noteiktiem cilvēkiem ir ļauts saņemt informāciju par pacienta diagnozi vai izmeklējuma rezultātiem.
Par šādām tiesībām rūpējas Pacientu tiesību likuma 7. pants, kurā izceltas rakstveida piekrišanas nozīmība – tā var būt pilnvara, iesniegums vai ārstniecības iestādes veidlapa. Protams, visās formalitātēs un to nokārtošanā palīdzēs attiecīgā ārstniecības iestāde, informējot par noteiktajā situācijā vajadzīgajiem dokumentiem gan pacientam, gan trešajām personām, kuras vienošanos apstiprina ar parakstu.
Pacientiem ar iespējamu ļaundabīgo audzēju atkārtošanos jeb recidīvu ir atvērts "Dzeltenais koridors". Tas paredz valsts apmaksātus prioritāros diagnostiskos izmeklējumus un speciālistu konsultācijas ārpus rindas (kvotām). Proti:
Dzeltenais koridors tiek nodrošināts visu lokalizāciju audzēju pacientiem. Konkrēti algoritmi ir izstrādāti pagaidām tikai divu audzēju lokalizācijām: krūts un zarnu vēža. Drīzumā paredzēts uzsākt arī pārējo vēža lokalizāciju algoritmu izstrādi. Lokalizācijām, kurām nav izstrādāts konkrēts izmeklējumu algoritms, ģimenes ārstiem vai speciālistiem pacienti jānosūta uz izmeklējumiem, balstoties uz aktuālajām klīnisko algoritmu un pacientu ceļu versijām:
Ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu pacientam ir tiesības noteiktos izmeklējumus ārstniecības iestādē saņemt 10 darba dienu laikā no brīža, kad veikts pieraksts uz izmeklējumiem. Pacientam, veicot pierakstu uz nozīmēto izmeklējumu, jāsniedz informācija, ka tas tiks veikts “dzeltenā koridora” ietvaros un ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumā jābūt informācijai par pamatslimības diagnozes kodu un piederību noteiktai pacientu grupai “C2P – ļaundabīgo audzēju recidīvu primāra diagnostika”.
Pēc primārās diagnostikas izmeklējumu rezultātu saņemšanas ģimenes ārsts vai ārsts speciālists izvērtē rezultātus un pieņem lēmumu par tālāko pacienta aprūpes taktiku. Ja izmeklējumi apstiprina aizdomas par onkoloģiskās slimības recidīvu, tiek noformēts jauns nosūtījums pie speciālistiem onkoloģijas specializētajās ārstniecības iestādēs:
Speciālista konsultāciju piesaka ģimenes ārsta prakse vai ārsts speciālists, kopīgi ar pacientu izvēloties kādu no šīm ārstniecības iestādēm (ieteicams izvēlēties ārstniecības iestādi, kur onkoloģiskā aprūpe saņemta iepriekš). Ārstniecības iestādei jānodrošina šāda konsultācija 10 darba dienu laikā no dienas, kad pacients pieteikts konsultācijai. Tālākie soļi – nepieciešamie papildu izmeklējumi viena mēneša laikā (līdzīgi kā “Zaļajā koridorā”) un apstiprinātu nelabvēlīgu atradņu gadījumā – ārstu konsīlijs, kurā piedalās ķirurgs ar pieredzi konkrētā vēža lokalizācijas ķirurģijā, radiologs diagnosts, onkologs ķīmijterapeits, staru terapeits, patologs utt., kas pieņem lēmumu par turpmākās ārstēšanas taktiku.
Vēža diagnostiskie izmeklējumi ietver dažādas metodes un tehnoloģijas, kas palīdz atklāt cilvēka organismā ļaundabīgo šūnu vai audzēju klātbūtni. Šie izmeklējumi ir ļoti svarīgi savlaicīgai un precīzai diagnostikai, ārstēšanas plānošanai, kā arī terapijas efektivitātes izvērtēšanai. Izmeklējuma vai izmeklējumu kombinācijas izvēle ir atkarīga no vēža veida un lokalizācijas, konkrētā indivīda slimības vēstures un iespējamās slimības stadijas.
Vēža skrīnings ir valsts organizēta apmaksāta p rofilaktiska pārbaude, kuras mērķis ir atklāt pirmsvēža slimības vai vēzi agrīnās slimības stadijās cilvēkiem, kuriem nav nekādu sūdzību vai slimību radīto pirmo simptomu. Un tādējādi uzsākt agrīnu ārstēšanu, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem mirstības mazināšanai.
Šobrīd pieejams skrīnings krūts, dzemdes kakla, zarnu un prostatas vēzim. Tieši agrīnu simptomu un sūdzību trūkuma dēļ šos audzējus nav iespējams laikus atklāt. Skrīnings nodrošina sistemātisku veselības kontroli un savlaicīgu nevēlamo izmaiņu atklāšanu, līdz ar to sekmējot iespējami ātrāku ārstēšanas uzsākšanu un attiecīgi – mirstības mazināšanu.30
Latvijā kopš 2009.gada darbojas vairākas valsts apmaksātas vēža skrīninga programmas, kuruietvaros atbilstošu vecuma grupu pārstāvjiem ir iespēja bez maksas veikt krūts(mamogrāfija), dzemdes kakla (ginekoloģiskā apskate un parauga aņemšana no dzemdes kakla) un zarnu (slēpto asiņu tests fēcēs) vēža skrīningu.
No 2021. gada Latvijā ir ieviests arī valsts apmaksāts prostatas vēža skrīnings (asins analīzes, nosakot prostatas specifiskā antigēna līmeni). Dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudes veikšanai uzaicinājuma vēstules nosūta Nacionālais veselības dienests, bet zarnu un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses.31 Vēža skrīninga vecuma grupas ir noteiktas, pamatojoties uz ārstu profesionālo asociāciju rekomendācijām, kā arī Eiropas Komisijas rekomendācijām par ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programmu ieviešanu dalībvalstīs.
Ja skrīninga rezultāti ir normai atbilstoši, tad nākamā pārbaude jāveic atbilstoši noteiktajam algoritmam – reizi divos vai trijos gados. Ja izmeklējuma rezultāts liecina par iespējamu onkoloģisku saslimšanu, pirmreizējie pacienti nonāk “Zaļajā koridorā”, kura posmi ir sekojoši:
Personai, kurai aizdomu gadījumā par onkoloģisku saslimšanu izmeklējumi, konsultācijas netiek nodrošināti noteikumos paredzētajos termiņos, jāvēršas Nacionālajā veselības dienestā, zvanot uz dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 vai jāsazinās ar NVD teritoriālajām nodaļām. Detalizētāka kontaktinformācija atrodama ŠEIT
Uz ko attiecas? Uz sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem.
Kā tiek organizēts? Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstule reizi divos gados uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi vai e-adresi, ja tāda izveidota portālā latvija.lv. Vēstule derīga divus gadus.
Metode. Mamogrāfija – izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgena stariem, kas ir efektīvākā un informatīvākā metode agrīnai krūts vēža diagnostikai sievietēm vecumā virs 50 gadiem. Mamogrāfija atšķirībā no ultrasonogrāfijas ļauj abas krūtis izmeklēt pa fragmentiem, apskatot tās no krūšu galiņiem līdz pat krūškurvja sienai, paduses ieskaitot. Ar šo metodi priekšvēža izmaiņas (tajā skaitā kalcija “izgulsnes” jeb mikrokalcinātu zonas, kas var liecināt par potenciāli ļaundabīgu procesu aizsākumu) iespējams konstatēt pat četrus gadus agrāk, pirms sieviete tās sajūt pati. Mamogrāfiju reizi divos gados vēlams veikt arī sievietēm pēc 69 gadu vecuma, jo krūts vēža risks saglabājas arī šajā vecumā. Detalizētāks skaidrojums par krūts vēža skrīningu atrodams ŠEIT
Uz ko attiecas? Uz sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem.
Kā tiek organizēts? Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstule uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai e-adresi, ja tāda izveidota portālā latvija.lv reizi trīs gados. Vēstule derīga trīs gadus.
Metode. Atbilstoši sievietes vecumam32.
- Sievietēm no 25 līdz 29 gadu vecumam tiek veikts šķidruma citoloģijas izmeklējums. Skrīningā ietilpst gan ginekoloģiskā apskate, gan citoloģiskā materiāla paņemšana un izmeklēšana, izmantojot šķidruma citoloģijas metodi. Analīžu rezultātos konstatējot novirzes no normas, no esošā parauga tiek veikts secīgs cilvēka papilomas vīrusa (CPV) izmeklējums.
- Sievietēm vecuma grupā no 30 līdz 70 gadiem skrīningā ietilpst gan ginekoloģiskā apskate, gan citoloģiskā materiāla paņemšana un izmeklēšana, taču primāri tiek pārbaudīta cilvēka papilomas vīrusa (CPV) augsta riska tipu klātbūtne. Konstatējot šūnās CPV klātbūtni, no esošā parauga tiek veikts secīgs šķidruma citoloģijas izmeklējums.
Ja vīzīte tiek veikta pie ginekologa, kuram nav līgumattiecību ar Nacionālo veselības dienestu, tad valsts apmaksā laboratoriskos izmeklējumus, bet par vizīti, apskati un parauga paņemšanu sieviete maksā pati. Detalizētāks skaidrojums par dzemdes kakla vēža skrīningu atrodams: ŠEIT
Uz ko attiecas? Uz sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem.
Kā tiek organizēts? Lai veiktu valsts apmaksātu testu, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. Pārbaude pienākas reizi divos gados, tās veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta.
Metode. Slēpto jeb vizuāli neredzamo asiņu noteikšana fēcēs ar imūnķīmisko metodi. Testa komplekts un instrukciju tā veikšanai, kā arī nosūtījumu iespējams saņemt ģimenes ārsta praksē. Pēc fēču savākšanas (no vienas vēdera izejas) testa komplekts vienas darba dienas laikā ir jānogādā ģimenes ārsta praksē vai kādā no nosūtījumā minēto laboratoriju filiālēm.
Detalizētāks skaidrojums par zarnu vēža skrīningu atrodams: ŠEIT
Uz ko attiecas? Uz vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem vecumā no 45 līdz 50 gadiem, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam.
Kā tiek organizēts? Lai veiktu valsts apmaksātu testu, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. Pārbaude pienākas reizi divos gados, tās veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta.
Metode. Ārsta izsniegts nosūtījums asins parauga nodošanai laboratorijā, lai noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA). Detalizētāks skaidrojums par prostatas vēža skrīningu atrodams: ŠEIT
Atgādinājums!
Ir būtiski izmantot visas pieejamās valsts apmaksātās vēža skrīninga metodes – efektīvāko iespēju diagnosticēt audzēju agrīni un sevi pasargāt no smagas slimības. Ņemot vērā skrīninga būtisko lomu paātrinātā un savlaicīgā diagnozes noteikšanā un slimību ielaistības samazināšanā, Eiropas Komisija plāno jaunu skrīninga programmu ieviešanu un arī esošo būtisku paplašināšanu.33