Li-Fraumeni sindromu raksturo mutācija TP53 gēnā, kas parastos apstākļos neļauj organismā attīstīties vēža šūnām. Šī sindroma nēsātājiem ir lielāka iespēja agrīni saslimt ar dažādu veidu ļaundabīgajiem audzējiem. Pētnieki no Teksasas Universitātes MD Andersona vēža centra (The University of Texas MD Anderson Cancer Center) izveidojuši divus matemātiskos modeļus, ar kuru palīdzību prognozēt vēža attīstības risku pacientiem ar Li-Fraumeni sindromu. Viens modelis prognozē pirmreizējā vēža attīstības iespēju, bet otrs – atkārtota vēža rašanās risku. Modeļi tika validēti, lietojot 20 gadu laikā iegūtus un uzkrātus 3297 reālu pacientu datus no 124 ģimenēm ar Li-Fraumeni sindromu. Nākotnē, pēc tam, kad modeļu darbība tiks pārbaudīta klīniskajā praksē, tie ārstiem un pacientiem var palīdzēt prognozēt un kontrolēt vēža attīstības risku – ar to palīdzību būs iespējams pacientiem arī ieteikt piemērotākās skrīninga vai profilakses metodes.
Vairāk par pētījumu iespējams izlasīt Eiropas Onkologu ķīmijterapeitu biedrības (European SocietyFor Medical Oncology, ESMO) tīmekļa vietnē.

Diemžēl jaunākie jaunākie dati liecina, ka pēdējā laikā arī indivīdu, kuri jaunāki par 50 gadiem, vidū ievērojami palielinās dažādu lokalizāciju audzēju sastopamība. Zinātnieki šim fenomenam šobrīd pievērš pastiprinātu uzmanību, piedāvājot dažādus skaidrojumus. Daži pētnieki norāda uz lielo skaitu cilvēku, kuriem ir liekā svara problēmas, ko veicinājis rūpnieciski apstrādātās pārtikas patēriņa pieaugums, mazkustīgs dzīvesveids. Citi domā, ka vainīgi var būt vides faktori, piemēram, gaisā, ūdenī un pārtikā sastopamās kancerogēnās vielas. Savukārt vēl daži apgalvo, ka cēlonis ir paātrināta bioloģiskā novecošanās. Proti, dzīvesveida, stresa un arī ģenētikas izraisīts priekšlaicīgs organisma "nolietojums".
Vairāk: JAMA Network