Onkoloģiskas diagnozes gadījumā jāzina, ka slimības naudas un slimības pabalsta aprēķina kārtība un apmērs ir tieši tāds pats kā ikvienai sociāli apdrošinātajai personai, kurai ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu (DNL).1
DNL izsniedz ārsts vai ārsta palīgs, ģimenes ārsts, ģimenes ārsta aizvietotājs vai ģimenes ārsta praksē nodarbināts ārsta palīgs (feldšeris) šādos gadījumos:
Ārsts DNL atver, pagarina, noslēdz, anulē elektroniski E-veselības informācijas sistēmā (E-veselības sistēma). Informāciju no E-veselības sistēmas saņem Valsts ieņēmumu dienests (par DNL A un B) un VSAA (par DNL B). Pēc personas pieprasījuma ārsts var izsniegt veselības informācijas sistēmā sagatavoto DNL papīra formā.
Darba devējam netiek nosūtīta informācija par darbinieka diagnozi. To zina tikai pacients un ārsts. Ilgstošas darbnespējas gadījumā ārsts, ņemot vērā personas vēlēšanos, bet ne ātrāk kā pēc divām nedēļām, noslēdz esošo DNL B un izsniedz jaunu DNL B — iepriekšējās DNL turpinājumu.
Informāciju par savām e-DNL persona var apskatīt, autorizējoties E-veselības portālā – E-veselības profila sadaļā "Darbnespējas lapas" (darbnespēju periodi, DNL statusi).
Finansiālais atbalsts | Slimības nauda | Slimības pabalsts |
---|---|---|
DNL | DNL A | DNL B |
Izmaksātājs | Darba devējs vai pašnodarbinātais no saviem līdzekļiem | VSAA |
Pamatojums | DNLE-veselības sistēmā | DNLE-veselības sistēmā un pacienta iesniegums |
Informēšana | Jāinformē darba devējs (telefoniski, e-pastā) | Jāinformē darba devējs (telefoniski, e-pastā) |
Vairāku darba devēju gadījumā | Darbnespēja var nebūt visās darba vietās, ja, ņemot vērā veselības stāvokli, tas ir iespējams. | Darbnespēja attiecināma uz visām darba vietām un strādāt nedrīkst. |
Termiņš | No1. līdz 9. darbnespējas dienai | No 10. darbnespējasdienas līdz 52 nedēļām (maksimums). Ja slimo ilgāk par 26 nedēļām, ārsts nosūta uz VDEĀVK, kas izsniedz atzinumu par darbnespējas perioda pagarināšanu vai piešķir invaliditāti. |
Kvalifikācijas periods | Nav | Sociālās iemaksas veiktas (izņemot arodslimības gadījumu) vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā, vai vismaz sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā |
Apmērs | 1. slimības diena – nav apmaksāta 2.-3. slimības diena – ne mazāk kā 75 % no algas 4.-9. slimības diena - ne mazāk kā 80% no algas | 80% no algas |
Nodokļi | Ietur sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli | Ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli |
Ārsts par pirmajām deviņām darbnespējas dienām izsniedz DNL A, E-veselības sistēmā atverot e-DNL.
DNL A periodā darba devējs darbiniekiem izmaksā slimības naudu. Pašnodarbinātais apmaksā no saviem līdzekļiem.
1. slimības diena – netiek apmaksāta.
2.- 3. slimības diena – ne mazāk kā 75 % apmērā no vidējās izpeļņas.
4.- 9. slimības diena - ne mazāk kā 80 % apmērā no vidējās izpeļņas.
Slimības naudu aprēķina tikai par tām darbnespējas dienām (stundām), kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumāparedzētidarba samaksas izmaksai.
Ja darbinieks saslimst ikgadējā atvaļinājuma laikā, atvaļinājumu pārceļ vai pagarina. Saslimšanu bezalgas atvaļinājuma laikā darba devējs neapmaksā. Saņemot slimības naudu, darbinieks ir sociāli apdrošināts - no slimības naudas tiek aprēķinātas sociālās iemaksas tāpat kā no algas.
Ārsts, E-veselībassistēmā atverot e-DNL, izsniedz DNL B:
- sākot ar desmito darbnespējas dienu, ja darbnespēja turpinās ilgāk par deviņām dienām;
- sākot ar pirmo darbnespējas dienu, ja darbnespējas cēlonis ir arodslimība, kas konstatēta pēc 1997. gada 1. janvāra.
Ilgstošas darbnespējas gadījumā ārsts, ņemot vērā personas vēlēšanos, bet ne ātrāk kā pēc divām nedēļām, noslēdz esošo DNL B un izsniedz jaunu DNL B — iepriekšējās DNL turpinājumu. Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet persona vēl nav atguvusi darbaspējas, un, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai (tai skaitā rehabilitācijas nodrošināšanai), ārsts nosūta personu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju(turpmāk – VDEĀVK) atzinuma sniegšanai.
Lai saņemtu atzinumu, persona ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms 26 nedēļu nepārtrauktas darbnespējas perioda beigām VDEĀVK iesniedz:
- iesniegumu;
- nosūtījumu uz VDEĀVK (veidlapa Nr.088/u), tam pielikumā esošiem dokumentiem.
Plašāka informācija par iesniedzamajiem dokumentiem un to pareizu aizpildīšanu pieejama: ŠEIT
1) Papīra formātā:
- personīgi jebkurā VDEĀVK reģionālajā nodaļā visāLatvijā;
- sūtot pasta sūtījumā uz jebkuru VDEĀVK reģionālo nodaļu.
2) Elektroniski:
- valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv e-pakalpojumos – “Iesniegums VDEĀVK par invaliditātes ekspertīzes veikšanu”;
- ar drošu elektronisko parakstu parakstītus dokumentus var nosūtīt uz e-pastu pasts@vdeavk.gov.lv vai izmantojot e-adresi.
Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, VDEĀVK:
1) sniedz atzinumu par DNL pagarināšanu ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas), ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai (tai skaitā rehabilitācijas nodrošināšanai);
2) nosaka invaliditāti, ja veselības traucējumu radītais funkcionēšanas ierobežojums ir stabils un prognozējams, ka vismaz nākamo sešu mēnešu laikā būtiski nemainīsies.
DNL B periodā VSAA izmaksā slimības pabalstu.
Slimības pabalstu piešķir darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam par laiku, kad persona nevar strādāt un zaudē ienākumus. Ja slimības pabalsts ir piešķirts, tad to var saņemt tikai tad, ja tā saņemšanas laikā negūst ienākumus, t.sk. autoratlīdzību. Izņemot, ja pašnodarbināta persona ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā saimniecisko darbību, viņa ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo algu pašnodarbinātais pats veic sociālās iemaksas.
Tiesības saņemt slimības pabalstu ir personām, kurām izpildās kvalifikācijas periods - pēdējo sešu mēnešu periodā vismaz trīs mēnešus, vai pēdējo 24 mēnešu periodā vismaz sešus mēnešus veiktas sociālās iemaksas slimības apdrošināšanai. Piešķirot slimības pabalstu ar pārejošu darbnespējas cēloni „arodslimība”, kvalifikācijas periods nav nepieciešams.
Lai saņemtu slimības pabalstu, persona 6 mēnešu laikā, sākot no pārejošas darbnespējas pirmās dienas, iesniedz VSAA adresētu iesniegumu:
Elektroniski:
- interneta vietnē www.latvija.gov.lv, izmantojot e-pakalpojumu "E-iesniegums VSAA pakalpojumiem". Detalizēta informācija: ŠEIT
- ja tiek izmantots e-paraksts, aizpildot veidlapu, kas ir pieejama www.vsaa.gov.lv, un nosūtot iesniegumu uz e-pastu: pasts@vsaa.gov.lv.
Rakstiski:
- klātienē jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā vai Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (pieprasot pakalpojumu, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte)). Detalizēta informācija: ŠEIT
- sūtot pa pastu (iesniegumā obligāti jānorāda DNL B numurs).
Ja iesniegumu slimības pabalsta piešķiršanai iesniedz vēlāk nekā sešu mēnešu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas (pirmās darbnespējas dienas), tad ir nokavēts slimības pabalsta pieprasīšanas termiņš, līdz ar to slimības pabalsta piešķiršana tiek atteikta vai to piešķir tikai par iepriekšējiem 6 mēnešiem, skaitot no pabalsta pieprasīšanas dienas.
Informāciju par personai izsniegto DNL B VSAA saņem elektroniski no E-veselības sistēmas. VSAA lēmumu par piešķirto pabalstu var saņemt klātienē, pa pastu vai e-pakalpojuma “VSAA informācija un pakalpojumi” sadaļā “Pieteiktie pakalpojumi”. Portāla www.latvija.gov.lv klienta profilā ir pieejami tikai e-adresē saņemtie sūtījumi.
Slimības pabalstu piešķir no darba nespējas 10. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu, slimības pabalstu, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc šā panta pirmajā daļā noteiktajām 26 nedēļām, bet neilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas.
Ja saslimšanas cēlonis ir arodslimība, tad darba ņēmējam slimības pabalstu piešķir no pirmās slimības dienas (ja onkoloģiskās saslimšanas pamatā ir arods). Ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, slimības pabalstu piešķir ar darba nespējas 10. dienu, taču ne ātrāk par dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc šā atvaļinājuma beigām.
Slimības pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas:
- darba ņēmējam par 12 mēnešu periodu, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājusies pārejoša darbnespēja (pirmā darbnespējas diena);
- pašnodarbinātajam, atbilstoši faktiski veiktajām iemaksām, par pēdējo 12 mēnešu periodu, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā iestājusies pārejoša darbnespēja.
Pabalstu aprēķina par kalendāra dienām un izmaksā par darbnespējas kalendāra dienām, tātad arī par sestdienām, svētdienām, svētku dienām. No slimības pabalsta tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Plašāka informācija par piemērojamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi: ŠEIT
No slimības pabalsta ietur parādus.
Slimības pabalstu VSAA piešķir 10 darba dienu laikā pēc pabalsta piešķiršanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pārskaita personas Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā. Ja pabalsts piešķirts saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai Regulas nosacījumiem un pabalsta saņēmēja dzīvesvieta ir ES/EEZ dalībvalstī vai līgumvalstī, tad pabalsts var tikt pārskaitīts uz attiecīgās ārvalsts kredītiestādes kontu.
Ja darba nespēja turpinās pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas, slimības pabalstu par nepārtrauktu darba nespēju turpina izmaksāt 30 kalendārās dienas no dienas, kad persona zaudējusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu. Šis nosacījums neattiecas uz slimības pabalsta piešķiršanu, ja darba nespējas cēlonis ir „arodslimība”.
Aprēķinātās pabalsta summas, ko pabalsta saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par 12 mēnešiem no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas. Ja vienlaikus ir noteiktas tiesības saņemt slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu, tad šajā laikā izmaksā slimības pabalstu.
Saņemot slimības pabalstu, sociālās iemaksas veic valsts. Darba ņēmēju valsts apdrošina pensijai un bezdarbam, pašnodarbināto – pensijai. Iemaksu objekts, no kura veic obligātās iemaksas, ir slimības pabalsta apmērs.
Ja onkoloģiska slimība ir saistīta ar arodu, proti, cilvēkam ir konstatēta arodslimība, atzinumu par to izsniedz VSIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra Ārstu komisija arodslimībās.
Komisijā ir jāiesniedz ģimenes ārsta sagatavots izraksts no pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām, kā arī darba stāžu apliecinoši dokumenti (darba līgumu kopijas vai cits darba devēja izsniegts apliecinājums).
Ārstu komisija, izvērtējot personas izmeklēšanas rezultātus, datus par iepriekšējām slimībām, darba vietas higiēnisko raksturojumu un citus iesniegtos dokumentus, divu mēnešu laikā pēc dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu, vai attiecīgā slimība ir arodslimība, izsniedz personai atzinumu un nosūta dokumentus VDEĀVK un Valsts darba inspekcijai.
Arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie un citi faktori.
Ja onkoloģiska slimība norit smagi un rodas nopietni veselības traucējumi, kas apgrūtina fiziskās, garīgās spējas, darbspējas un pašaprūpi, var tikt noteikta invaliditāte. Tas sniedz iespēju saņemt valsts finansiālu atbalstu (invaliditātes pensiju un/vai pabalstus), dažādus pakalpojumus (piemēram, asistenta pakalpojumu pašvaldībā, stāvvietas karti), atvieglojumus (piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, braukšanas maksas atvieglojumu sabiedriskajā transportā atvieglojumu). Viens no galvenajiem finansiālajiem atbalstiem darbspējīgajā vecumā ir invaliditātes pensija.
Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli. Pacientiem ar vienu un to pašu diagnozi var piešķirt atšķirīgu invaliditātes grupu vai arī invaliditāti nenoteikt vispār. Invaliditātes ekspertīzi veic, ja cilvēkam ir radušies funkcionēšanas ierobežojumi, kurus apliecina medicīniskie dokumenti, un viņš nepārtraukti ārstējies vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀVK).
Svarīgi! Ja veselības traucējumi ir ļoti smagi un ar nelabvēlīgu prognozi, uz invaliditātes ekspertīzi, konsultējoties ar savu ārstu, var pieteikties arī negaidot sešu mēnešu ārstēšanās laiku.
Uz invaliditātes ekspertīzi nosūta ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts. Pacientam vai tā likumiskajam pārstāvim (persona ar notariāli apstiprinātu pilnvaru) VDEĀVK jāiesniedz:
Plašāka informācija par iesniedzamajiem dokumentiem, to formas un informācija par pareizu aizpildīšanu: ŠEIT
Iesniegumu un dokumentus papīra formātā var iesniegt:
- personīgi jebkurā VDEĀVK reģionālajā nodaļā visā Latvijā;
- sūtot pasta sūtījumā uz jebkuru VDEĀVK reģionālo nodaļu.
Iesniegumu un dokumentus elektroniski var iesniegt:
- valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv e-pakalpojumos “Iesniegums VDEĀVK par invaliditātes ekspertīzes veikšanu”;
- ar drošu elektronisko parakstu parakstītus dokumentus var nosūtīt uz e-pastu: pasts@vdeavk.gov.lvvai izmantojot e-adresi.
Invaliditātes ekspertīzi veic, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, un tikai atsevišķos gadījumos klātienē, uzaicinot pacientu.
Tiesību aktos noteiktais invaliditātes ekspertīzes ilgums ir viens mēnesis. Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams saņemt papildus medicīniskos dokumentus, iesnieguma izskatīšanas termiņš var tikt pagarināts, bet ne ilgāk kā uz četriem mēnešiem.
Invaliditātes ekspertīzi veic VDEĀVK ārsts bez pacienta klātbūtnes, izvērtējot iesniegtos dokumentus. Ja VDEĀVK rīcībā nav pietiekamas informācijas vai tā ir pretrunīga, pacienta veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanu veic pacienta klātbūtnē, ar viņu saskaņojot novērtēšanas laiku un vietu.
Latvijā invaliditātes noteikšanai izmanto Pasaules veselības organizācijas starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā iekļautās kategorijas. Tas nozīmē, ka tiek vērtētas cilvēka funkcionēšanas spējas nevis tikai slimības diagnoze.
I grupa – ļoti smaga invaliditāte | 80 – 100% darbspēju zaudējums |
II grupa – smaga invaliditāte | 60 – 79% darbspēju zaudējums |
III grupa - mēreni izteikta invaliditāte | 25 – 59% darbspēju zaudējums |
Cilvēkiem pensijas vecumā, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē fizisko vai garīgo spēju ierobežojumu un, ja tas nav saistīts ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā un atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, nosaka invaliditāti atbilstoši iepriekš minētajam invaliditātes iedalījumam.
Svarīgi! Invaliditātes noteikšanas pamatā ir nevis diagnoze, bet funkcionēšanas traucējumi, to ilgums un smagums, kas liedz cilvēkam veikt aktivitātes vienlīdzīgi ar citiem.
No 18 gadu vecuma invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem. Invaliditāti uz mūžu (bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa) nosaka klasificētu anatomisku defektu vai veselības traucējumu gadījumos, vai, ja ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa nepārtraukti bijusi noteikta vismaz piecus gadus, vai VDEĀVK ir pamats uzskatīt, ka invaliditāte varētu tikt nepārtraukti noteikta vairāk nekā uz pieciem gadiem.
To var apstrīdēt, iesniedzot prasību VDEĀVK vadītājam. Lieta tiek skatīta un vērtēta no jauna, un to veic citi ārsti eksperti. Ja neapmierina arī jaunais lēmums, VDEĀVK vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Plašāka informācija>>
Visbiežāk cilvēki nav apmierināti ar VDEĀVK lēmumu, ja invaliditāte netiek noteikta, vai tiek noteikts vieglāks invaliditātes smagums, nekā cilvēks bija sagaidījis.
Invaliditātes apliecība ir invaliditāti apliecinošs dokuments, kuru izsniedz VDEĀVK uz tādu pašu termiņu, uz kādu noteikta invaliditāte. Izņēmums ir gadījumi, kad invaliditāte tiek noteikta “uz mūžu”, kad apliecību izsniedz uz desmit gadiem – pēc tam invaliditātes apliecība ir jāatjauno.
Apliecību izsniedz klātienē VDEĀVK vai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ievērojot iesniegumā norādīto vēlamo saņemšanas veidu. Apliecību izsniedz bez maksas. Invaliditātes apliecība nav obligāti nepieciešams dokuments. Atsevišķos gadījumos, piemēram, izmantojot atvieglojumus sabiedriskajā transportā vai izmantojot maksas pakalpojumu atvieglojumus kultūras objektos un citās sabiedriskās vietās, kur ir paredzēti atvieglojumi cilvēkiem ar invaliditāti, invaliditātes apliecība pēc uzaicinājuma ir jāuzrāda.
VDEĀVK, nosakot invaliditāti, var izsniegt šādus atzinumus (ja konstatētie funkcionēšanas traucējumi atbilst noteiktiem kritērijiem):
- Atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Plašāka informācija>>
- Atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Plašāka informācija>>
Invaliditātes pensiju (turpmāk – pensija) ir tiesīgs saņemt pacients ar invaliditāti (līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai), ja viņam ir vismaz trīs gadi apdrošināšanas stāžs. I un II invaliditātes grupas pensijas apmērs ir atkarīgs no pacienta algas, no kuras veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un apdrošināšanas stāža. III invaliditātes grupas pensijas apmērs ir 171 €/mēnesī (apmērs 01.01.2024.), bet III invaliditātes grupas kopš bērnības – 206 €/mēnesī (apmērs 01.01.2024.). Pensija vienu reizi gadā (oktobrī) tiek indeksēta. Pensija tiek piešķirta uz noteikto invaliditātes laiku. Esot darba attiecībās un saņemot darba algu, pensijas izmaksa tiek turpināta.
Ja invaliditāte ir noteikta pirmreizēji, pacientam ir jāiesniedz Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – VSAA) rakstisks iesniegums par pensijas piešķiršanu. Ja pacientam ir apdrošināšanas stāžs līdz31.12.1995., iesniegumam klāt jāpievieno arī apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti. Sasniedzot vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, invaliditātes pensijas vietā tiek piešķirta vecuma pensija, kas invaliditātes laikā nedrīkst būt mazāka par iepriekš saņemto invaliditātes pensiju. Plašāka informācija>>
Atlīdzību par darbspēju zaudējumu (turpmāk – atlīdzība) ir tiesīgs saņemt pacients, kuram darbspēju zaudējums (vismaz 25%) noteikts sakarā ar konstatēto arodslimību. Saslimšanu ar arodslimību apstiprina VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas centra ārstu komisijas arodslimībās izdots atzinums par saslimšanu ar arodslimību. Lai būtu tiesības uz atlīdzību arodslimības gadījumā, jābūt vismaz trīs gadu apdrošināšanas stāžam. Atlīdzības apmērs atkarīgs no pacienta algas, no kuras veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un VDEĀVK noteiktajiem darbspēju zaudējuma procentiem. Plašāka informācija>>
Pacientam, kuram konstatēta arodslimība, ir tiesības saņemt papildu izdevumu kompensāciju par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem sakarā ar arodslimību, ja tādi radušies. Plašāka informācija>>
Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (turpmāk – VSNP) ir pacientam ar invaliditāti, kuram nav tiesības uz pensiju, t.sk. vecuma (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju). VSNP piešķir uz noteikto invaliditātes laiku. Esot darba attiecībās, VSNP izmaksa netiek pārtraukta. VSNP ir atkarīgs no pacientam noteiktās invaliditātes grupas un tā apmēru ietekmē arī personas nodarbinātības fakts, t.i., ja pacients ar I vai II invaliditātes grupu nav nodarbināts, pie VSNP tiek veikta piemaksa attiecīgi 30% vai 20% apmērā.
VSNP apmērs, ja pacients ir nodarbināts | VSNP apmērs, ja pacients nestrādā | ||
---|---|---|---|
Vispārējā gadījumā: | Ja invaliditāte ir no bērnības: | Vispārējā gadījumā: | Ja invaliditāte ir no bērnības: |
I inv. gr. – 191,80 €/mēn. | I inv. gr. – 239,40 €/mēn. | I inv. gr. – 249,34 €/mēn. | I inv. gr. – 311,22 €/mēn. |
II inv. gr. – 164,40 €/mēn. | II inv. gr. – 205,20 €/mēn. | II inv. gr. – 197,28 €/mēn. | II inv. gr. – 246,24 €/mēn. |
III inv. gr. – 137,00 €/mēn. | III inv. gr. – 171,00 €/mēn. | III inv. gr. – 137,00 €/mēn. | III inv. gr. – 171,00 €/mēn. |
*VSNP apmēri uz 01.01.2024. Plašāka informācija>>
Iegūstot trīs gadu apdrošināšanas stāžu, pacients ir tiesīgs saņemt invaliditātes pensiju. Tādā gadījumā ir jāvēršas VSAA ar iesniegumu par invaliditātes pensijas piešķiršanu.
Pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana (īpašās kopšanas pabalsts), piešķir pacientam, kuram VDEĀVK ir izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību ļoti smagu funkcionēšanas ierobežojumu dēļ.
Īpašās kopšanas pabalsta apmērs – 213,43 €/mēnesī. Pabalsts var tikt izlietots gan papildu aprūpes vajadzībām, gan tehniskā aprīkojuma vai higiēnas preču iegādeiu.c. Plašāka informācija>>
Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai var saņemt pacients ar invaliditāti, ja VDEĀVK ir izsniegusi atzinumu par medicīniskām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Pabalsta apmērs ir 105 € par katru pilnu sešu mēnešu periodu. Plašāka informācija>>
Tiesības uz pabalstu par asistenta izmantošanu ir pacientiem ar I grupas redzes invaliditāti, kurš nesaņem īpašās kopšanas pabalstu. Pabalsta apmērs ir 17,07 €/nedēļā un nodrošina tiesības asistenta pakalpojuma izmantošanai par 10 h/nedēļā jeb 40 h/mēnesī. Ja pacientam ar I grupas redzes invaliditāti VSAA ir piešķīrusi pabalstu asistenta izmantošanai, bet pacientam asistenta pakalpojums nepieciešams vairāk nekā 10 h/nedēļā jeb 40 h/mēnesī, pacientam ir tiesības pieprasīt un saņemt asistenta pakalpojumu arī pašvaldībā, taču pašvaldībā piešķirtais asistenta pakalpojuma apjoms tiks samazināts par 40h/mēnesī. (skatīt – Asistenta pakalpojums pašvaldībā). Plašāka informācija>>
Asistenta pakalpojums pašvaldībā ir atbalsta sniegšana ārpus mājokļa. Tiesības pieprasīt pakalpojumu ir pacientiem ar I vai II invaliditātes grupu, kuriem ir funkcionēšanas ierobežojumi vai VDEĀVK ir noteikusi medicīniskas indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Asistenta pakalpojumi domāti tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras pacients funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar veikt patstāvīgi.
Pašvaldības sociālais dienests var lūgt aizpildīt anketu, lai noteiktu asistenta pakalpojuma nepieciešamību un atbalsta vēlamo intensitāti. Balstoties uz šo informāciju tiek lemts, vai asistenta pakalpojums ir nepieciešams. Tā apjoms var tikt noteikts no 15 līdz 160 h/mēnesī. Jo lielāks asistenta atbalsts pacientam nepieciešams, jo lielāks būs piešķirtais pakalpojuma apjoms. Šos līdzekļus pacients var izmantot pēc saviem ieskatiem.
Pacientam ar I grupas redzes invaliditāti, kuram ir piešķirts pabalsts asistenta pakalpojuma izmantošanai, asistenta pakalpojuma pašvaldībā apjomu samazina par 40 h/mēnesī. Plašāka informācija>>
Surdotulka pakalpojumu nodrošina pacientiem ar invaliditāti, kuriem dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem:
Pakalpojumu nodrošina Latvijas Nedzirdīgo savienība. Lai saņemtu surdotulka pakalpojumu, pacientam vai viņa pilnvarotajai personai ir jāvēršas Latvijas Nedzirdīgo savienībā (Rīgā, Elvīras ielā 19, tālr./fakss67470444, e-pasts: lns@lns.lv) ar iesniegumu par pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību.
Iesniegumu par pakalpojuma nepieciešamību iesniedz personīgi, nosūta pa pastu vai elektroniska dokumenta formā (parakstītu ar elektronisko parakstu). Pieprasot pakalpojumu, pacients iesniedz otolaringologa vai ģimenes ārsta atzinumu, ka dzirdes funkcionālie traucējumi atbilst vismaz trešajai pakāpei, ja šāda informācija nav iegūstama no VDEĀVK.
Tiesības uz tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu ir pacientiem, kuriem ir ilgstoši vai īslaicīgi funkcionālie traucējumi, kuru dēļ ir grūtības sevi aprūpēt, pārvietoties vai iekļauties sabiedrībā. Pieejami šādi tehniskie palīglīdzekļi:
Tehniskie palīglīdzekļi tiek izsniegti, pamatojoties uz pacienta vai tā likumiskā pārstāvja iesniegumu un ārstējošā ārsta atzinumu par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību. Pieprasot surdotehniku vai tiflotehniku, ārstējošā ārsta atzinumu iesniedz, ja informācija par funkcionēšanas traucējumu nav iegūstama no VDEĀVK. Atkārtotas saņemšanas iespējas atkarīgas no konkrētajam tehniskajam palīglīdzeklim noteiktā lietošanas laika.
Automobiļiem, kurus vada pacients ar invaliditāti ar pārvietošanās traucējumiem, un automobiļiem, kuru pasažieri ir pacienti ar invaliditāti ar pārvietošanās traucējumiem vai pacienti ar I grupas redzes invaliditāti, salonā pie priekšējā stikla atļauts novietot stāvvietu izmantošanas karti.
Stāvvietas karti izsniedz Ceļu satiksmes drošībasdirekcija, pamatojoties uz pacientam noteikto invaliditāti un VDEĀVK izsniegtoatzinumu par medicīniskām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanaiun pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Plašāka informācija>>
Studiju un studējošo kredīti, kredītu procenti un līgumsodi tiek dzēsti, ja pacientam ir piešķirta I vai II grupas invaliditāte.
Plašāka informācija>>
Pacientam, kuram ir noteikta invaliditāte, ir tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk - IIN) papildu atvieglojumu šādā apmērā:
Lai saņemtu IIN atvieglojumu, strādājošam pacientam elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā ir jāveic atzīme par invaliditātes statusu, kā arī par to ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests, iesniedzot rakstisku iesniegumu vai norādot nepieciešamo informāciju par invaliditātes statusu elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS). Ar sīkāku informāciju var iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē vai zvanot pa informatīvo tālruni67120000. Pacienta tuviniekam:
Pacientiem ar I vai II invaliditātes grupu, kā arī personai, kura pavada pacientu ar I invaliditātes grupu, ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus pilsētas nozīmes un reģionālās nozīmes maršrutā. Atvieglojumu iespējams saņemt uzrādot invaliditātes apliecību kopā ar personu apliecinošu dokumentu.
Pacientiem ar I grupas invaliditāti tiek samazināts maksājums par elektroenerģiju un sistēmas pakalpojumiem - 20 €/mēnesī. Atbalstu sniedz četri elektroenerģijas tirgotāji: AS “Latvenergo” (ar zīmolu “Elektrum”), SIA “Tet”, SIA “Enefit” un VAS“ Latvijas Dzelzceļš”. Pārliecināties par savu statusu un maksas samazinājumu var, izmantojot e-pakalpojumu portālā Latvija.lv “Aizsargātā lietotāja statusa noteikšana”.
Plašāka informācija>>
Iegādājoties apdrošināšanas polisi, apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums tiek samazināts par 40% transportlīdzekļu īpašniekiem:
Pacientiem ar I, II vai III invaliditātes grupu nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par viņu īpašumā, turējumā vai valdījumā esošu vienu vieglo automobili, motociklu, triciklu vai kvadriciklu.
Pacientiem ar invaliditāti ir pieejami atvieglojumi valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā:
Pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā pacienta dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt iespēju saņemt pacienta vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus. Lai saņemtu kādu no sociāliem pakalpojumiem, ir jāvēršas pacienta deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā un jāiesniedz iesniegums par pakalpojuma saņemšanu.
Pakalpojumu pieejamība dažādās pašvaldībās var būt atšķirīga:
- Aprūpes mājās pakalpojums – pacienta ar invaliditāti aprūpe mājās, kuras laikā tiek nodrošinātas personas pamatvajadzības, ja objektīvu apstākļu dēļ pacients pats nevar sevi aprūpēt.
- Īslaicīgās sociālās aprūpes jeb atelpas brīža pakalpojums – pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem nodrošina īslaicīgu aprūpi līdz 30 diennaktīm gadā, aizstājot aprūpes procesā mājsaimniecības locekļus.
- Atbalsts dažādās dzīves situācijās – individuālais atbalsts, atbalsta grupas un grupu nodarbības, speciālistu konsultācijas u.c., lai veicinātu vai atjaunotu pacientu sociālās funkcionēšanas spējas, atgūtu sociālo statusu, spējas strādāt, aprūpēt sevi un iekļauties sabiedrībā.
SIVA pacientiem ar invaliditāti sniedz sekojošus profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus:
- sociālā rehabilitācija;
- profesionālās piemērotības noteikšana;
- profesionālā rehabilitācija darba tirgū pieprasītas profesijas apgūšanā (profesionālās vidējās vai pirmā līmeņa augstākās izglītības ietvaros).
Plašāka informācija>>
Par valsts un pašvaldības nodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem – Labklājības ministrijā, Skolas ielā28, Rīgā, LV1331, tālr. 67021600, e-pasts: lm@lm.gov.lv vai deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā.
Par invaliditātes ekspertīzi – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā, Ventspils ielā 53, Rīgā, LV-1002, tālr. 67614885 vai 29632807, e-pasts:pasts@vdeavk.gov.lv
Par pabalstu un pensiju izmaksu - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, tālr. 64507020, e-pasts:konsultacijas@vsaa.gov.lv
Par profesionālās piemērotības noteikšanu, profesionālo un sociālo rehabilitāciju - Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, Dubultu prospekts 71, Jūrmalā, LV-2015, tālr. 67767045, e-pasts: siva@siva.gov.lv
Par darba aizsardzības jautājumiem – Valsts darba inspekcijā, Kr. Valdemāra ielā 38 k-1, Rīgā,LV-1010, tālr. 67186522, 67186523, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv
Par veselības aprūpes pakalpojumiem un kompensējamiem medikamentiem – ārstējošā ārsta praksē vai Nacionālajā veselības dienestā, Cēsu ielā 31, k-3 (6. ieeja, 4. stāvs), Rīgā,LV-1012, bezmaksas informatīvais tālr. 80001234, e-pasts: nvd@vmnvd.gov.lv
Par medicīniskās aprūpes profesionālo un pārejošas darbnespējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādēs – Veselības inspekcijā, Klijānu ielā 7, Rīgā, LV-1012, tālr. 67081600, e-pasts: vi@vi.gov.lv
Saslimstot ar onkoloģisku slimību, daudziem rodas jautājums – vai un kā darbojas cilvēka rīcībā esošā veselības apdrošināšanas polise, kas gādāta par paša vai darba devēja līdzekļiem.
Apdrošinātāji skaidro, ka veselības apdrošināšana turpina darboties, taču tiek apmaksāti tikai tie izmeklējumi un analīzes, kas nav saistīti ar vēža diagnozi, jo onkoloģisko slimību pamatārstēšanu Latvijā apmaksā valsts. Ja onkoloģiskam pacientam, piemēram, ir jāveic sirds pārbaude, zobu labošana vai nepieciešami citi ar onkoloģisko diagnozi nesaistīti izmeklējumi vai ārsta konsultācijas, tos var saņemt atbilstoši polises nosacījumiem.
Mēdz būt gadījumi, kad atsevišķi uzņēmumi saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanas polisēs iekļauj arī vēža apdrošināšanu. Tādā gadījumā vēža ārstēšanas izmaksas tiek apmaksātas, ņemot vērā polisē iekļautos apdrošināšanas limitus saskaņā ar polises noteikumiem.
Iegūt finansiālu aizsardzību onkoloģiskas slimības gadījumā, izmantojot apdrošināšanu, Latvijā iespējams divejādi.
Viens variants ir izvēlēties kritisko slimību apdrošināšanu, ko var iegādāties kopā ar kādu no pamatapdrošināšanas veidiem, piemēram, nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Parasti kritisko slimību apdrošināšanu saviem darbiniekiem izvēlas uzņēmumi, kuri slēdz līgumus par nelaimes gadījumu apdrošināšanas iegādi. Kritisko slimību apdrošināšana sniedz finansiālu aizsardzību, ja apdrošinātajam tiek atklāta kāda no dzīvībai bīstamām slimībām, piemēram, vēzis, insults, miokarda infarkts, nieru nepietiekamība u. c.
Apdrošinātais saņems apdrošināšanas atlīdzību viena maksājuma veidā apdrošinājuma summas apmērā, kas palīdzēs segt izdevumus saistībā ar ārstēšanos un veselības atjaunošanu vai citiem mērķiem, piemēram, kredītsaistībām vai komunālo maksājumu veikšanai u. c. Cik liela būs izmaksātā atlīdzība, atkarīgs no līguma summas, tie var būt no dažiem tūkstošiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro.
Latvijas tirgū salīdzinoši jauns apdrošināšanas veids ir onkoloģisko slimību apdrošināšana, ko piedāvā divas apdrošināšanas sabiedrības. To var izmantot cilvēki, kuriem nav diagnosticēts vēzis. Cilvēks iegādājas apdrošināšanas polisi, un, ja saslimst, viņam tiek apmaksāti izdevumi par vēža ārstēšanu, zālēm un citiem tēriņiem.
Visā pasaulē apdrošināšana darbojas pēc vienota principa – apdrošināties var tikai pret neparedzētiem gadījumiem, ka varētu notikt nākotnē. Attiecībā uz onkoloģiju tas nozīmē – apdrošināšana ir jāveic, pirms cilvēks ir saslimis. Līdzīgi kā pērkot OCTA polisi automašīnai, izdevumi tiek segt tikai tad, ja polise ir iegādāta pirms negadījuma.
Compensa Life onkoloģisko slimību apdrošināšana Oncodrop.lv, kas pieejama pilnībā digitāli, apdrošināšanas līgumu piedāvā noslēgt uz 5 gadiem personām no 18 līdz 70 gadu vecumam. Pēc šī termiņa beigām līgumu var atjaunot. Papildu ieguvums - polise aizsargā arī apdrošinātā nepilngadīgos bērnus. Apdrošinājuma summu, kas tiek izmaksāta onkoloģiskas slimības gadījumā, var izvēlēties atbilstoši finansiālajām iespējām – tie var būt 10, 20, 30 vai 50 tūkstoši eiro.
Ikmēneša maksājums par polisi jeb apdrošināšanas prēmija tiek aprēķināta individuāli - jo jaunāks cilvēks, jo polises prēmija ir mazāka. Piemēram, ja cilvēks 35 gadu vecumā izvēlas vēža apdrošināšanu ar segumu 10 000 eiro, ikmēneša maksājums jeb polises prēmija ir 4,20 eiro. To, cik maksā vēža apdrošināšana, ikviens viegli var noskaidrot ar digitālo Oncodrop.lv kalkulatoru.
Būtiski, ka atlīdzība tiek izmaksāta arī agrīni atklāta vēža gadījumā, kad ārstēšana sniedz daudz labākus rezultātus. Ja tiek diagnosticēts neinvazīvs audzējs (vēža šūnas nav izplatījušās), tiek izmaksāti 10% no līgumā paredzētās apdrošinājuma summas, bet invazīva audzēja gadījumā izmaksā visu līgumā paredzēto summu. Pirms polises iegādes apdrošināšanas ņēmējam jāaizpilda neliela anketa, godīgi atbildot uz jautājumiem par savu veselības stāvokli. Ja iestāsies apdrošināšanas gadījums un atklāsies, ka pacientam onkoloģiska slimība bijusi iepriekš, apdrošināšanas summa izmaksāta netiks.
Vēl viens Oncodrop sniegts ieguvums ir pasaules vadošo onkoloģijas centru atzinums. Izvēloties Oncodrop, apdrošinātais un arī viņa nepilngadīgie bērni iegūst iespēju saslimšanas gadījumā bez maksas saņemt neatkarīgu medicīnisko atzinumu jeb tā saukto otro viedokli (angl. - second opinion) no pasaules vadošo onkoloģijas centru speciālistiem par diagnozi un ieteicamo ārstēšanu. Atzinums tiek sagatavots attālināti, latviešu valodā. To sniedz Compensa Life sadarbības partneris – ASV starptautiskā kompānija "MediGuide", kas darbojas vairāk kā 60 valstīs. Turklāt apdrošinātajiem klientiem būs iespēja konsultēties ar ārstiem, kas snieguši atzinumu.
Sabiedrības Ergo vēža apdrošināšana pieejama vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Apdrošināšanas polises līguma darbības laiks ir ļoti plašs - no viena līdz pat 46 gadiem. Arī apdrošinājuma summas izvēles iespējas ir lielas - no 3000 līdz pat 100 000 eiro. Ikmēneša apdrošināšanas iemaksa ir atkarīga no izvēlētās apdrošinājuma summas un cilvēka vecuma. Ja apdrošināšana veikta agrākā vecumā, ikmēneša maksājums būs ievērojami mazāks. Piemēram, ja 25 gadus vecs cilvēks apdrošinās par summu 20 000 eiro uz desmit gadiem, mēneša maksājums būs no 1,82 eiro pirmajā apdrošināšanas gadā līdz 4,47 eiro desmitajā apdrošināšanas gadā. Ja par šo pašu summu apdrošināsies 50 gadus vecs cilvēks, ikmēneša iemaksa būs lielāka - sākot no 15,68 eiro.
Arī Ergo gadījumā, apdrošinoties kādam no vecākiem, automātiski un bez papildu maksas tiek apdrošināti arī šī cilvēka bērni vecumā līdz 18 gadiem, kā arī tās atvases, kuras vēl tikai piedzims polises darbības laikā. Bērni tiek apdrošināti par pusi no vecāka apdrošināšanas summas ar limitu līdz 25 000 eiro.
Raksta sagatavošanā konsultēja Artūrs Vēveris, Compensa Life Latvijas filiāles pārdošanas daļas vadītājs, izmantoti Ergo.lv publicitātes materiāli.
Ja valsts atbalsts ārstēšanai nav pieejams, bieži vienīgā izeja slimajam cilvēkam šādā situācijā ir lūgt līdzcilvēku atbalstu. Labdarības organizācijas "ziedot.lv" teju ik nedēļu saņem vēža pacientu zvanus ar jautājumiem, kādas ir iespējas ārstēties ārzemēs.
Taču aizbrauc vien retais, jo process ir dārgs un sarežģīts. Pacientam pašam vai viņa tuviniekiem kopā ar ārstu ir skaidri jāsaprot iespējas Latvijā un ārzemēs, jāatrod ārvalstīs klīnika, jāsaprot izmaksas un jārod finansējums no ziedojumiem vai citiem avotiem.
Ziedot.lv zina stāstīt, ka visbiežāk ārvalstīs pacienti izvēlas ārstēties vai nu pēc onkologa ieteikuma, ja ir rets slimības gadījums, vai - ja pacientam nav izveidojies labs kontakts ar ārstu un tiek meklēts cits viedoklis sekmīgai terapijas norisei, kā arī, ja Latvijā nozīmētā terapija nesniedz rezultātu.
Vienam onkoloģijas pacientam ziedotā summa ziedot.lv praksē ir 40 000 – 60 000. Pēdējo trīs gadu laikā 30 cilvēki ir lūguši sabiedrības ziedojumu ar ziedot.lv starpniecību, lai vēzi ārstētu.