Dzīve ar  stomu nav viegla un prasa laiku, pacietību un iecietību pret sevi, taču ar katru dienu iespējams atgūt arvien lielāku drošības sajūtu un pārliecību par savu ķermeni un ikdienu. Stoma nav cilvēka identitāte – tā ir medicīnisks risinājums, kas dod iespēju dzīvot, mazināt ciešanas un atgūt veselību. Ceļā uz pielāgošanos ir normāli piedzīvot šaubas, bailes un emocionālus kāpumus un kritumus, tomēr ar zināšanām, praktisku pieredzi un atbalstu no speciālistiem vai līdzcilvēkiem kļūst vieglāk atrast savu jauno līdzsvaru. Ar laiku daudzi atklāj, ka ir iespējams dzīvot aktīvu, piepildītu un jēgpilnu dzīvi, kurā stoma ir tikai viena daļa, nevis centrālais elements.

Raksts ir veltīts zarnu stomai un ikdienas dzīvei ar to, sniedzot saprotamu un praktisku informāciju cilvēkiem, kuri ar šo pieredzi saskaras paši vai atbalsta savus tuviniekus.

Kas ir stoma un kāpēc tādu veido?

Stoma ir mākslīgi izveidota atvere vēderā sienā, caur kuru no organisma tiek izvadīti izkārnījumi, ja zarnas to vairs nevar darīt ierastajā veidā. Atkarībā no situācijas stoma var būt izveidota no resnās zarnas (kolostoma) vai no tievās zarnas (ileostoma). Izkārnījumi šajā gadījumā nonāk speciālā maisiņā, kas tiek piestiprināts pie ādas vēdera ārpusē. Stoma var būt gan pagaidu, gan pastāvīga.
Pagaidu stoma parasti tiek veidota, lai ļautu zarnām atveseļoties pēc operācijas, savukārt pastāvīga stoma ir nepieciešama, ja dabisko zarnu darbību vairs nav iespējams atjaunot. Stomu veido dažādu iemeslu dēļ, piemēram, zarnu vēža, iekaisīgu zarnu slimību, zarnu nosprostojuma, traumu vai smagas fekālās nesaturēšanas gadījumā.
Svarīgi saprast, ka stoma nav ārstēšanas neveiksme. Tā ir ārstēšanas risinājums, kas palīdz uzlabot veselību, mazināt komplikācijas un atgriezties pie paredzamāka ikdienas ritma.

Kā pielāgoties jaunajai realitātei?

Pēc stomas izveides ķermenim un prātam nepieciešams laiks, lai pierastu pie pārmaiņām, un katram cilvēkam tas notiek savā tempā. Sākumā ikdiena var šķist neparedzama – var mainīties izvadīšanas laiks un ritms, pastiprināties gāzu veidošanās, gadīties noplūdes vai rasties ādas kairinājums. Svarīgi zināt, ka pati stoma nesāp, jo tajā nav nervu galu. Šādas situācijas nereti rada nedrošības sajūtu.
Līdzās fiziskajām pārmaiņām bieži rodas arī spēcīgas emocijas, piemēram, vilšanās, dusmas, kauns vai bažas par nākotni. Šādas sajūtas ir dabiska reakcija uz būtiskām pārmaiņām. Pielāgošanās dzīvei ar stomu prasa laiku un nenotiek uzreiz. Ar laiku cilvēks sāk labāk izprast sava ķermeņa signālus, iemācās plānot ikdienu un atgūst pārliecību par sevi. Tas ļauj atkal justies brīvāk un atgriezties pie aktīvas un piepildītas dzīves arī ārpus mājas.

Kā rūpēties par stomu ikdienā?

Stomas kopšanu neapgūst uzreiz – drošības sajūta veidojas pakāpeniski, ar laiku un pieredzi. Svarīgi stomas maisiņu iztukšot laikus, neļaujot tam kļūt pārāk pilnam – parasti ieteicams to darīt, kad maisiņš ir piepildīts apmēram līdz trešdaļai. Tās var būt piecas līdz astoņas reizes dienā. Regulāra iztukšošana samazina noplūžu risku, palīdz izvairīties no nepatīkama aromāta un pasargā ādu ap stomu. Maisiņu iztukšo tualetē, tā saturu izlejot podā un apakšējo daļu notīrot ar tualetes papīru. Lielākajai daļai cilvēku stomas maisiņš jāmaina ik pēc dažām dienām. Dušā vai vannā var doties gan ar maisiņu, gan bez tā.
Īpaša uzmanība jāpievērš ādai ap stomu – ja stomas maisiņš vai pamatne nav piemērota, āda var kļūt jutīga vai iekaisusi. Stomas maisiņam ir speciāla pamatne (bāzes plate), kas pielīp pie ādas un palīdz noturēt maisiņu vietā, vienlaikus pasargājot ādu. Ir ļoti svarīgi lietot pareiza izmēra pamatni – ja tā ir par mazu vai par lielu, var rasties ādas kairinājums, sāpes vai nepatīkams aromāts. Katru reizi, mainot stomas maisiņu, ieteicams nomainīt arī pamatni, ādu ap stomu nomazgāt ar siltu ūdeni un mīkstu drāniņu, rūpīgi nosusināt un tikai tad uzlikt jaunu pamatni.
Ja nepieciešams, var izmantot arī speciālas ādu aizsargājošas pastas vai pūderus. Ja āda ap stomu kļūst sarkana, sāpīga vai rodas noplūdes, ļoti ieteicama stomas aprūpes māsas konsultācija – speciālists palīdzēs atrast piemērotāko risinājumu un padarīs ikdienas aprūpi saprotamāku.

Kāds uzturs ir piemērots?

Dzīvojot ar stomu, nav viena universāla uztura plāna, kas derētu visiem. Organisma reakcija uz pārtiku katram atšķiras, turklāt laika gaitā tā  var arī mainīties. Daži ēdieni var radīt vairāk gāzu, šķidrāku zarnu saturu vai spēcīgāku aromātu, kamēr citos gadījumos tie paši produkti nerada nekādus sarežģījumus. Lai saprastu, kas der tieši Jums, jaunus ēdienus ir vēlams izmēģināt pakāpeniski, pa vienam. Tas ļauj pamanīt, kā organisms uz tiem reaģē.
Lēna ēšana, rūpīga košļāšana un regulāras maltītes padara gremošanu vienmērīgāku. Svarīgi arī ikdienā dzert pietiekami daudz šķidruma, jo tas palīdz saglabāt gan labu pašsajūtu, gan uzturēt gremošanas līdzsvaru. Ar laiku, uzkrājot pieredzi un novērojot ķermeņa reakcijas, iespējams piemeklēt tādu uzturu, kas ir vieglāk panesams un piemērots ikdienas vajadzībām.

Biežākās ar uzturu saistītās reakcijas:

– Gāzu veidošanos var pastiprināt: sparģeļi, pupiņas, alus, brokoļi, briseles kāposti, kāposti, gāzētie dzērieni, ziedkāposti, sīpoli, zirņi.
– Nepilnīgu sagremošanu var veicināt: kāposti, selerijas, kokosrieksti, kukurūza, žāvēti augļi, sēnes, rieksti, ananāsi, popkorns, sēklas, augļi un dārzeņi ar mizu.
– Cietākus/biezākus stomas izdalījumus var veicināt: ābolu biezenis, banāni, siers, makaroni, rīsi, krēmveida zemesriekstu sviests, kartupeļi bez mizas, tapioka.
– Mīkstākus/šķidrākus stomas izdalījumus var veicināt: cepti ēdieni, vīnogu sula, plūmju sula, produkti ar augstu cukura saturu, asi ēdieni.
– Aromātu var pastiprināt: alkohols, sparģeļi, brokoļi, žāvētas pupiņas, olas, zivis, ķiploki, sīpoli, zirņi.
– Aromātu var samazināt: paniņas, dzērveņu sula, pētersīļi, jogurts.

Kā justies droši ārpus mājām?

Pēc stomas izveides došanās ārpus mājas daudziem cilvēkiem sākumā var šķist satraucoša. Visbiežāk rodas bailes, ka stomas maisiņš varētu būt redzams, radīt skaņas vai nepatīkamu aromātu. Šīs bažas ir ļoti izplatītas un saprotamas, īpaši sākumā, kad vēl trūkst pieredzes un pārliecības. Tomēr prakse parasti pierāda, ka mūsdienu stomas aprūpes līdzekļi ir diskrēti, droši un piemēroti arī aktīvam dzīvesveidam.
Apkārtējie stomas maisiņu nepamana, tas netraucē ne kustībām, ne sabiedriskajai dzīvei. Drošības sajūtu palīdz veidot vienkārši ieradumi, piemēram, maisiņa iztukšošana pirms došanās ārpus mājas un rezerves piederumu paņemšana līdzi. Ar laiku, uzkrājot pieredzi, pārliecība par savu ķermeni pieaug un bailes – mazinās. Tas ļauj atgriezties pie ierastām aktivitātēm un justies brīvāk sabiedrībā.

Kā atgriezties darbā, kustībā un sportā?

Kad organisms ir atveseļojies pēc operācijas, lielākā daļa cilvēku ar stomu var atgriezties gan darbā, gan ierastajās ikdienas aktivitātēs. Daudzi turpina strādāt tāpat kā iepriekš, citi izvēlas atsākt darba pienākumus pakāpeniski, sev piemērotā tempā. Arī fiziskās aktivitātes ir ne vien iespējamas, bet ieteicamas – cilvēkiem ar stomu parasti pilnīgi drošas ir tādas nodarbes kā pastaigas, riteņbraukšana, peldēšana, dārza darbi vai viegli spēka vingrinājumi.
Ja darbs vai sports saistīts ar lielāku fizisku slodzi vai triecieniem, var būt nepieciešami papildu aizsarglīdzekļi stomas pasargāšanai un nostiprināšanai. Regulāras kustības palīdz uzturēt fizisko veselību, uzlabo pašsajūtu un pakāpeniski atjauno pārliecību par savu ķermeni. Galvenais ir sākt lēnām, slodzi palielinot pakāpeniski un ieklausoties savā ķermenī.

Kā plānot ikdienu un ceļošanu, dzīvojot ar stomu?

Ceļošana ar stomu ir pilnībā iespējama, ja tai sagatavojas laikus. Lielākajai daļai cilvēku stoma pati par sevi nav šķērslis, taču drošības sajūtu nodrošina rūpīga plānošana.  Dodoties ceļā, ieteicams ņemt līdzi vairāk stomas aprūpes piederumu nekā parasti, jo ceļojuma laikā tos var būt grūtāk iegādāties vai nomainīt tieši tad, kad nepieciešams. Praktiski ir piederumus ievietot vairākās somās, lai tie vienmēr būtu pa rokai.
Plānojot braucienu, vēlams padomāt arī par ēšanu un dzeršanu, īpaši garākos pārbraucienos. Sagatavošanās ļauj justies mierīgāk neparedzētās situācijās un mazina stresu. Ar laiku, uzkrājoties pieredzei, ceļošana ar stomu kļūst arvien vienkāršāka, un uzmanību var veltīt pašam ceļojumam, nevis raizēm par stomas aprūpi.

Kā stoma ietekmē tuvību, attiecības un seksualitāti?

Stoma pati par sevi netraucē intīmām attiecībām, taču pārmaiņas ķermenī var ietekmēt pašapziņu un drošības sajūtu, īpaši sākumā pēc operācijas. Daudzi cilvēki izjūt kaunu, bailes no atraidījuma vai satraukumu par to, kā stoma varētu ietekmēt seksuālo dzīvi. Šīs sajūtas ir saprotamas un parasti ar laiku mazinās. Pēc operācijas ķermenim ir vajadzīgs laiks, lai atveseļotos, un uz laiku var parādīties arī fiziskas izmaiņas, piemēram, erekcijas grūtības vīriešiem vai maksts sausums sievietēm.
Par šiem jautājumiem vēlams runāt ar ārstu, jo parasti šīm problēmām ir pieejami dažādi risinājumi. Atgriešanās pie tuvības var notikt pakāpeniski – intimitātei ne vienmēr uzreiz nepieciešams dzimumakts. Drošības sajūtu palīdz atgūt pieskārieni, apskāvieni un atklātas sarunas ar partneri. Arī praktiski soļi, piemēram, stomas maisiņa iztukšošana un nostiprināšana, palielinās komforta sajūtu. Tuvība stomu nebojā, bet ērtākas var būt pozas, kas nerada spiedienu uz vēderu.

Emocijas un kā ar tām sadzīvot?

Stoma bieži ir ļoti personiska tēma, par kuru daudziem ir grūti runāt. Sabiedrībā par ķermeņa funkcijām, piemēram, izkārnījumiem vai gāzēm, bieži joko vai arī nerunā par tām vispār, tāpēc var rasties sajūta, ka par šo tēmu ir jākaunas. Taču stoma nav iemesls kaunam. Tā nepadara cilvēku mazāk vērtīgu un neatņem tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi un vietu sabiedrībā. Svarīgi atcerēties, ka Jums nav pienākuma stāstīt par stomu citiem, ja to nevēlaties – tā ir Jūsu personiska izvēle.
Tomēr dažiem cilvēkiem dalīšanās ar tuvākajiem vai kolēģiem palīdz justies drošāk un ļauj saņemt praktisku atbalstu. Pieņemšana nenozīmē prieku par notikušo, bet gan spēju dzīvot bez pastāvīgas iekšējas cīņas ar sevi. Ja skumjas, trauksme vai bezspēks ieilgst un sāk traucēt ikdienas dzīvē, ieteicams griezties pēc profesionālas psiholoģiskās palīdzības.

Kāpēc ir svarīgi meklēt atbalsta iespējas?

Dzīvojot ar stomu, ir svarīgi apzināties, ka šajā pieredzē neesat viens. Sarunas ar citiem cilvēkiem, kuri paši dzīvo ar stomu, bieži palīdz saprast, ka daudzas bažas, bailes un ikdienas grūtības ir kopīgas. Daloties pieredzē, ne vien saņemsiet praktiskus padomus par stomas aprūpi, uzturu vai dzīvi ārpus mājas, bet arī dos sajūtu – , citi ir gājuši līdzīgu ceļu un Jūs saprot.  
Atbalsts var izpausties dažādos veidos – tās var būt sarunas ar citiem pacientiem īpašās atbalsta grupās, gan profesionāls atbalsts no veselības aprūpes speciālistiem, piemēram, stomas aprūpes māsas vai psihologa. Dažiem pietiek ar vienu sarunu, citiem nepieciešama regulāra un ilgstoša sadarbība ar atbalsta sniedzēju. Pats svarīgākais ir atcerēties, ka palīdzības meklēšana nav vājuma pazīme – tas ir veids, kā vieglāk pielāgoties pārmaiņām un justies drošāk ikdienā.

Dzīve ar stomu ir pārmaiņu ceļš, kas prasa laiku, pacietību un atbalstu. Stoma nav cilvēka identitāte – tā ir medicīnisks risinājums, kas ļauj turpināt normālu dzīvi. Ar zināšanām un pieredzi iespējams atgūt drošības sajūtu, pašcieņu un dzīves kvalitāti.

Izmantotie informācijas avoti:
1. Cleveland Clinic. 2023. Adjusting to Life With an Ostomy Bag: What To Expect.
2. Harvard Health Publishing. 2024. Ostomy: Life after colostomy or ileostomy.
3. Mayo Clinic. 2024. Ostomy: Adapting to life after colostomy, ileostomy or urostomy.
4. Cleveland Clinic. 2025. Stoma.

‍