Saslimstot ar vēzi, ir gadījumi, kad ārstēšana Latvijā nav iespējama un palīdzība jāmeklē ārvalstīs. Pacientam šādā situācijā ir divas iespējas - ārstēšanās izdevumus var apmaksāt valsts vai arī maksāt pašam.
Būtiski zināt, ka ārstēšanās ārvalstīs ir dārga, tāpēc pirms došanās ceļā ir ļoti svarīgi noskaidrot, kādi būs ieguvumi un vai ārstēšanu tiešām nevar nodrošināt pašu mājās.
Latvijā ik gadu aptuveni 30 - 40 onkoloģisko pacientu vēršas Nacionālajā veselības dienestā ar lūgumu apmaksāt ārstēšanu ārvalstīs. Kādos gadījumos cilvēks ar onkoloģisku slimību var pretendēt uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ārzemēs un kā jārīkojas, lai šādu atbalstu saņemtu?
Ikviena Latvijā sociāli apdrošināta persona, par kuru mūsu valsts budžetā tiek maksāti nodokļi, tostarp arī vēža pacienti, var saņemt valsts apmaksātu plānveida ārstēšanu ārzemēs, skaidro NVD. Pacientiem pastāv divas iespējas:
Kā skaidro NVD, visbiežāk ārstēšanu ārvalstīs vēža pacienti lūdz apmaksāt, izmantojot S2 veidlapu. Šis dokuments kalpo kā sava veida garantijas vēstule, ka valsts apmaksās cilvēkam nepieciešamo plānveida ārstēšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Lihtenšteinā, Islandē, Norvēģijā un Šveicē. Būtiski zināt, ka, izmantojot S2 veidlapu, runa nav par pacientu izvēli, labākām alternatīvām vai īpašu pakalpojuma kvalitāti, bet gan nepieciešamību, jo S2 veidlapas tiek izsniegtas tikai dzīvības un veselības glābšanai. Galvenie kritēriji S2 veidlapas izsniegšanai:
Vairāk par S2 veidlapas izsniegšanu: ŠEIT
Piesakot S2 veidlapas izsniegšanu, viena no prasībām ir ārstu konsīlija lēmums. Šie ārsti parasti labi pārzina S2 veidlapas izsniegšanas nosacījumus, tāpēc NVD atteikumu pacientiem apmaksāt ārstēšanu S2 veidlapas iesniegšanas gadījumā ir maz.
Visbiežāk S2 veidlapas onkoloģiskiem pacientiem Latvijā tiek izsniegtas alogēno cilmes šūnu transplantācijai, ko parasti veic Lietuvā. Izmaksas vienam cilvēkam no valsts budžeta līdzekļiem par šo pakalpojumu var sasniegt vairākus simtus tūkstošus eiro. Nepastāv limiti vai ierobežojumi, cik reižu vai kādas summas apmērā viens pacients var saņemt valsts apmaksātu vēža ārstēšanu ārzemēs.
Ja pacientam ir izsniegta S2 veidlapa, tā sedz visus ārstniecības izdevumus tādā pašā apmērā, kā attiecīgajā valstī sociāli apdrošinātiem iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka pacientam pašam jāsedz tikai ceļa izdevumi un pacienta līdzmaksājumi, ja tādi pastāv. S2 gadījumos izdevumi tiek apmaksāti saskaņā ar tās valsts tarifiem, kurā tiek saņemts pakalpojums.
To, kurā klīnikā tiks veikta ārstēšana, parasti iesaka Latvijas mediķi, kuri vienojas ar ārvalstu klīniku un koordinē sadarbību. Tā kā S2 dokuments ir veidots pēc vienota parauga visās dalībvalstīs, tā tulkošana nav nepieciešama. Pacientam pašam nekādi norēķini ar klīniku nav jāveic, tie notiek starp valstīm, vienīgi izvēlētajā ārvalstu klīnikā jāiesniedz S2 veidlapa.
Svarīgi paturēt prātā, ka pacientam pašam sedzamās izmaksas par ceļu, uzturēšanos, izvēloties ārstēties Vācijas, Šveices vai citās Eiropas klīnikās, būs augstākas nekā, piemēram, kaimiņvalstī Viļnā, kurp daudzi Latvijas pacientu dodas saņemt cilmes šūnu transplantāciju.
Otra iespēja, kā vēža gadījumā saņemt valsts apmaksātu aprūpi ārvalstīs, ir pārrobežu direktīvas ietvaros. Cilvēks par saņemtajiem plānveida pakalpojumiem ārvalstīs - ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs - norēķinās pilnībā no saviem līdzekļiem un pēc tam piesakās uz izdevumu atmaksu. Kas jāņem vērā?
Jāņem vērā, ka netiek segti ceļa izdevumi, tulka pakalpojumi, līdzbraucēja uzturēšanās izdevumi u.tml.
2023. gadā NVD saņēma 18 iesniegumus izdevumu atmaksai atbilstoši Direktīvas nosacījumiem, no tiem pieci ir saistīti ar onkoloģisku diagnozi. Iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas vēzi ārstēt ārzemēs, lūdzot valstij atmaksāt izdevumus, varētu būt specializēta ārstēšana. Tie bijuši onkoloģiskie pakalpojumi specializētos centros ar modernākām, saudzīgākām metodēm, piemēram, divos gadījumos veikta robotu asistēta prostatas vēža operācija Beļģijā, skaidro NVD.
Izdevumu atmaksas iesniegumus NVD izskata viena mēneša laikā, ja iesniegti visi nepieciešamie dokumenti par ārstēšanu un apmaksu.
Ar informāciju par izdevumi atmaksas kārtību par plānveida ārstēšanu bez S2 veidlapas var iepazīties: ŠEIT
Lai gan pakalpojumu pieejamība onkoloģijas jomā Latvijā uzlabojas, joprojām ir gadījumi, kad došanās uz ārzemēm vēža gadījumā ir vienīgā iespēja pacientam saņemt modernu vai eksperimentālu ārstēšanu, kas nav valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, īpaši, ja gadījums ir rets un mūsu ārstiem nav attiecīgas pieredzes.
Saistībā ar ārstēšanos ārvalstīs vēža pacientiem nereti trūkst informācijas, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikts valsts apmaksāto pakalpojumu grozs onkoloģisko slimību ārstēšanai, cik regulāri tas tiek pārskatīts un pēc kādiem kritērijiem, lai nodrošinātu mūsu valsts iedzīvotājiem labāku aprūpi.
Kā skaidro NVD, onkoloģijas jomā jaunu pakalpojumu iekļaušana valsts apmaksājamo pakalpojumu apjomā visbiežāk tiek plānota ar veselības nozares plānošanas dokumentu, kas tiek izstrādāts Veselības ministrijā sadarbībā ar nozares profesionāļiem. Šobrīd spēkā ir “Par Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022.–2024”.
Lai iekļautu jaunus pakalpojumus valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, parasti ir nepieciešams arī papildu finansējums, kas tiek pieprasīts papildus esošajam finansējumam vai arī kopā ar plānošanas dokumenta izskatīšanu Ministru kabinetā, vai arī laikā, kad tiek plānots nākamā gada valsts budžets. Ņemot vērā, ka vajadzību ir ļoti daudz, visiem jauniem pakalpojumiem finansējums diemžēl nepietiek. Tomēr onkoloģija ir noteikta kā prioritāte, tādēļ tai katru gadu tiek piešķirts noteikts papildu finansējuma apmērs, uzsver NVD.
NVD atgādina, ka arī ārstniecības iestādēm un profesionālām asociācijām ir tiesības vērsties NVD ar lūgumu apmaksāt jaunas ārstēšanās metodes. Šādos gadījumos NVD aprēķina jaunajam pakalpojumam nepieciešamo finansējumu un, līdzīgi kā minēts iepriekš, pieprasa papildu nepieciešamo finansējumu. Jāatzīmē, ka esošā finansējuma ietvaros NVD var iekļaut jaunus pakalpojumus valsts apmaksāto pakalpojumu grozā tikai gadījumos, ja jaunais pakalpojums aizstāj kādu no esošiem pakalpojumiem un rada esošā finansējuma ietaupījumu.
Onkoloģijas pacientiem valsts apmaksāta veselības aprūpe mājās tiek nodrošināta līdz 30 kalendāra dienām. Ja tā nepieciešama ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām ģimenes ārsts apmeklē pacientu un sniedz mājas aprūpes pakalpojuma sniedzējam atzinumu par pakalpojuma pārtraukšanu vai turpināšanu.
Ja pacients izrakstās no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra pēc operācijas, mājās aprūpi viņš var saņemt līdz 10 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpe mājās nepieciešama ilgāk, ģimenes ārsts pēc aprūpes sniedzēja lūguma apmeklē pacientu un sniedz atzinumu par pakalpojuma pārtraukšanu vai turpināšanu.
Veselības aprūpi mājās onkoloģijas pacienti var saņemt, ja:
- viņam ir hroniska saslimšana un pārvietošanās traucējumi, kuru dēļ nav iespējams ierasties ārstniecības iestādē;
- pacients ir izrakstīts no stacionārās ārstniecības iestādes vai no dienas stacionāra pēc ķirurģiskas iejaukšanās.
Veselības aprūpe mājās ietver šādus veselības aprūpes pakalpojumus:
- medikamentu ievadīšanu;
- ādas bojājuma aprūpi;
- urīna ilgkatetra maiņu un aprūpi, mākslīgās atveres aprūpi, tai skaitā pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, kuru vienam pacientam apmaksā ne vairāk kā piecas reizes (izņemot traheostomas, gastrostomas, nefrostomas, cistostomas aprūpi, kuru valsts apmaksā atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu skaitam);
- enterālu barošanu caur zondi;
- ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju.
Papildus ārsts var nozīmēt arī citus veselības aprūpes pakalpojumus:
- izmeklējumus un to rezultātā iegūto materiālu nogādāšanu laboratorijā;
- vitālo rādītāju kontroli;
- pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par veselības veicināšanas pasākumiem un pacienta aprūpi;
- klizmas veikšanu.
Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz sertificēta māsa vai ārsta palīgs (feldšeris).
Sociālā aprūpe mājās paredz palīdzību personīgās aprūpes un ikdienas mājas darbu veikšanā tiem pacientiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nespēj veikt to paši.
Palīdzība personīgajā aprūpē:
- palīdzība personīgajā higiēnā (mazgāšanās, ķemmēšanās, skūšanās u.c.);
- palīdzība tualetes lietošanā;
- palīdzība pārvietojoties;
- palīdzība gultas lietošanā, pozicionēšana gultā;
- palīdzība apģērbjoties un noģērbjoties;
- palīdzība ēšanā;
- ēdiena gatavošana vai palīdzība ēdiena gatavošanā;
- medikamentu lietošanā.
Palīdzība sadzīvē un ikdienas mājas darbos:
- pārtikas produktu, medikamentu iegāde un piegāde;
- dzīvojamo telpu uzkopšana;
- ūdens ienešana/iznešana;
- veļas mazgāšana veļas mašīnā vai mazgātavā;
- kurināmā piegāde telpās, krāsns kurināšana;
- starpnieka pakalpojumi komunālo maksājumu veikšanai, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības un veselības aprūpes pakalpojumu noformēšanai u.c.
Aprūpes mājās pakalpojumu organizē pašvaldības sociālais dienests. Pakalpojumu var sniegt gan sociālais dienests, gan līgumpartneri, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai komersanti.
Ja pacientam nepieciešama aprūpe mājās, persona vai viņas tuvinieks var vērsties:
- deklarētās pašvaldības sociālajā dienestā;
- pie aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēja. Vēršoties deklarētās pašvaldības sociālajā dienestā, pašvaldība vispirms izvērtē, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir pacienta ģimenes locekļiem, viņus atbalstot psiholoģiski, konsultējot un apmācot, un, ja nepieciešams, arī materiāli. Atsevišķās pašvaldībās pastāv iespēja, ka sociālais dienests var noslēgt vienošanos ar radinieku par tuvinieka aprūpi mājās.
Ikvienai personai, kurai objektīvu iemeslu dēļ ir nepieciešama aprūpe, ir tiesības pieprasīt aprūpi mājās. Ikviena persona, kura ir atzīta par trūcīgu, ir atbrīvota no maksājuma par aprūpi mājās.
Ja persona ir maznodrošināta, pašvaldība var noteikt atšķirīgu ienākumu slieksni, pie kura tiek izvērtēts pašvaldības sniegtā atbalsta apmērs aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai. Piemēram, Rīgas pašvaldība:
- pilnībā apmaksā aprūpes mājās pakalpojumu, ja personas un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi nepārsniedz 700 EUR mēnesī katram ģimenes loceklim;
- daļēji apmaksā aprūpes mājās pakalpojumu, ja personas un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi pārsniedz 700 EUR mēnesī katram ģimenes loceklim;
- neapmaksā aprūpes mājās pakalpojumu, ja persona (ģimene) ir finansiāli nodrošināta un spēj pati pilnā apmērā segt izdevumus par nodrošinātajiem aprūpes pakalpojumiem.
Vēršoties deklarētās pašvaldības sociālajā dienestā, iesniedzot šādus dokumentus:
1. iesniegumu, kurā norādīta problēma un tās vēlamais risinājums;
2. informāciju par pacienta un/vai viņa likumīgo apgādnieku gūtajiem ienākumiem;
3. ģimenes ārsta izziņu par pacienta veselības stāvokli (izziņā norādot funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesamību pakalpojuma saņemšanai);
4. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju, ja sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā vēlas saņemt persona ar invaliditāti;
5. citus dokumentus pēc nepieciešamības.
Pašvaldības sociālais dienests 10 darbdienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas izvērtē pacienta atbilstību aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanai un pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.
Lai izvērtētu pacienta atbilstību pakalpojuma piešķiršanai, sociālā dienesta darbinieks vienojas ar pacientu un/vai viņa tuviniekiem par dzīvesvietas apsekošanas dienu un laiku, lai:
- izvērtētu personas vajadzības un noteiktu personas aprūpes līmeni jeb nepieciešamo atbalsta apjomu;
- izvērtētu ģimenes locekļu un tuvinieku līdzdarbības iespējas (ja tādi ir).
Pozitīva lēmuma gadījumā sociālā dienesta darbinieks vai sociālā pakalpojuma sniedzējs, sadarbībā ar pacientu un/vai tuviniekiem, atbilstoši pacienta vajadzībām, izstrādā sociālās aprūpes plānu – paredzētie atbalsta pasākumi pašaprūpes un mājas pienākumu nodrošināšanai - un noslēdz līgumu par pakalpojumu sniegšanas un samaksas kārtību.
Lai izvērtētu materiālo situāciju un pašvaldības sniegtā atbalsta iespējas, ir jāvēršas deklarētās pašvaldības sociālajā dienestā.
Katra pašvaldība ir tiesīga noteikt atšķirīgus nosacījumus pakalpojuma apjomā, intensitātē, apmaksas un citos nosacījumos. Lai iegūtu precīzāku informāciju par aprūpe mājās pakalpojuma nosacījumiem, jāvēršas jūsu deklarētās pašvaldības sociālajā dienestā:
%201.png){kind=logo}
