

Portālā publicēts jauns video “Emocijas pēc vēža diagnozes”, kurā ārste psihoterapeite Maija Kārkliņa stāsta par emocionālajām reakcijām, ar kurām cilvēki saskaras pēc onkoloģiskas diagnozes, un par ceļu, kā pieņemt šīs dzīves pārmaiņas.

Nieru vēža ārstēšanā arvien biežāk tiek izmantotas mūsdienīgas terapijas, kas ievērojami uzlabo ārstēšanas rezultātus, taču vienlaikus var izraisīt arī dažādas blaknes. Tāpēc ir svarīgi tās savlaicīgi atpazīt un zināt, kā rīkoties, lai mazinātu to ietekmi.

Pacientu Akadēmijā publicēts plašs un praktisks padomu raksts par dzīvi ar stomu. Tas noderēs cilvēkiem, kuriem ar stomu jāsadzīvo pašiem, kā arī viņu tuviniekiem – lai labāk izprastu un varētu sniegt atbalstu.

Pacientu akadēmijā publicēts jauns padomu raksts, kas veltīts vīriešiem, kuri prostatas vēža ārstēšanā saņem hormonterapiju. Rakstā skaidrots, kā ārstēšana var ietekmēt emocionālo labsajūtu, attiecības un seksualitāti, kā arī sniegti praktiski ieteikumi līdzsvara saglabāšanai ikdienā.

Pacientu akadēmijā publicēts jauns izglītojošs raksts, kurā onkoloģe ķīmijterapeite prof. Gunta Purkalne skaidro cilvēka papilomas vīrusa (CPV) bīstamību un lomu daudzu audzēju izraisīšanā. Rakstā skaidrots, kā CPV spēj nemanāmi pastāvēt organismā pat gadiem, kā šis vīruss apdraud arī vīriešu veselību un vai cilvēkiem, kam jau ir kāda onkoloģiska slimība, pastāv lielāks risks saslimt arī ar CPV izraisītu audzēju?

Pacientu akadēmijā publicēts jauns izglītojošs raksts, kurā onkoloģe ķīmijterapeite prof. Gunta Purkalne skaidro, kas raksturo trīskārši negatīvu krūts vēzi un kādas ārstēšanas iespējas mūsdienās pieejamas šī audzēja tipa pacientēm.

Zvanu centra „Sonido” sociālajā projektā „Parunāsim?” darbu sākusi tālruņa līnija onkoloģijas pacientiem un cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā.

Rīgas Stradiņa Universitāte sadarbībā ar partneriem Oslo Universitātes slimnīcā Norvēģijā aicina piedalīties pētījumā cilvēkus, kuriem divi pirmās pakāpes asinsradinieki slimojuši ar kolorektālo (zarnu) vai endometrija (dzemdes) vēzi pirms 50 gadu vecuma sasniegšanas. Dalībnieki paši var būt gan onkoloģiski veseli, gan ar vēzi slimojoši.

Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki atgādina – sievietēm ar iespējamu pārmantota krūts vai olnīcu vēža risku pieejama valsts apmaksāta ģenētiskā testēšana. Testēšanu parasti veic no 20-25 gadu vecuma, un uz bezmaksas asins analīzēm, kurās nosaka BRCA 1 vai BRCA 2 gēnu mutācijas, var nosūtīt ginekologs.

Pacientiem ar retajiem audzējiem Latvijā ir būtiski mazākas iespējas izdzīvot nekā citās Eiropas valstīs, tāpēc valsts politikas līmenī jāpanāk virkne izmaiņu, lai novērstu nevienlīdzību reto audzēju ārstēšanā. To 29. janvārī vēža pacientu organizācijas “Onkoalianse” rīkotajā diskusijā par veicamiem uzlabojumiem reto audzēju jomā uzsvēra organizācijas valdes locekle Olga Valciņa un ārsti.