Nieru vēža ārstēšanā izmantotā sistēmiskā terapija nozīmē to, ka medikamenti iedarbojas uz visu ķermeni, nevis tikai uz audzēju. Pie sistēmiskās terapijas pieder imūnterapija, mērķterapija un ķīmijterapija. Katrai no šīm ārstēšanas metodēm var būt blakusparādības, kuru izpausme un intensitāte katram pacientam var atšķirties. Arī mērķterapijā lietotie medikamenti var izraisīt  dažādas nevēlamas blakusparādības. Tādēļ ir būtiski laikus atpazīt simptomus un konsultēties ar savu ārstu par blakusparādību mazināšanu. Papildus medicīniskajai aprūpei blakusparādību ietekmi iespējams mazināt arī ar pielāgojumiem ikdienas režīmā, piemēram, uzturā, fiziskajās aktivitātēs un atpūtā.

Kā mazināt  diskomfortu un čūliņas mutē?

Daži medikamenti var ietekmēt gremošanas sistēmu, īpaši mutes dobuma gļotādu – var parādīties apsārtums, tūska, sāpes un grūtības sakošļāt vai norīt ēdienu.  

Šādā gadījumā ieteicams:
– tīrīt zobus ar mīkstu zobu birsti;
– dzert ar salmiņu;
– skalot muti ar siltu ūdeni, ūdenim varat pievienot timiānu;
– ja lietojat zobu protēzes, tās rūpīgi kopt un uzturēt tīras; ja mutē ir izveidojušās čūlas, protēzes uz laiku ieteicams nelietot;
– izvairīties no karstiem vai garšvielām bagātiem ēdieniem: skābiem vai asiem produktiem; cietas vai kraukšķīgas pārtikas; alkohola lietošanas un smēķēšanas.

Kā atvieglot  mukozīta simptomus?

Mukozīts ir gremošanas trakta gļotādas iekaisums, kas biežāk skar mutes dobumu – mēli, aukslējas, rīkli un tās mugurējo sienu –, kā arī barības vadu. Tas var izraisīt sāpes, dedzinošu sajūtu, apgrūtināt ēšanu un rīšanu.

Mukozīta simptomu mazināšanai:
– lietojiet zobu pastu jutīgiem zobiem, mīkstu zobu birsti un, ja iespējams, zobu diegu, lau uzturētu optimālu mutes dobuma higiēnu;
– regulāri skalojiet muti ar mutes skalojamo līdzekli bez alkohola;
– ieturiet 5-6 nelielas maltītes dienā, izvēloties mīkstu, viegli sagremojamu pārtiku;
– pirms ēšanas atvēsiniet mutes dobumu ar ledu, aukstu ūdeni, želeju vai saldējumu, lai mazinātu sāpes;
– neēdiet brīžos, kad sāpēs mutē ir izteiktas, un atsāciet ēšanu, kad diskomforts mazinās;
– lietojiet pietiekami daudz šķidruma
– dzeriet daudz ūdens, augu tējas, zupa;
– dodiet priekšroku vēsiem vai aukstiem ēdieniem, kas mazina kairinājumu;
– izvairieties no: gāzētiem dzērieniem; alkohola lietošanas un smēķēšanas; skābiem ēdieniem (piemēram, apelsīniem, citroniem, kivi), asiem produktiem (sīpoli, ķiploki, pipari), sāļiem ēdieniem vai cietas un kraukšķīgas pārtikas.

Kā atvieglot disfāgijas simptomus?  

Disfāgija ir grūtības norīt ēdienu vai dzērienu. Tā var būt saistīta ar mutes dobuma, rīkles vai barības vada funkcijas traucējumiem.

Biežākie disfāgijas simptomi:  
– ēdiena paliekas mutē pēc norīšanas;  
– bieža krekšķēšana;
– aizrīšanās ar ēdienu vai dzērienu;
– klepošana ēšanas laikā vai tūlīt pēc tās.

Kā atvieglot rīšanu?

Ja ir rīšanas grūtības, komfortu un drošību ēšanas laikā var būtiski uzlabot vairāki ikdienas ēšanas paradumu pielāgojumi. Piemērojiet pārtikas konsistenci disfāgijas smaguma pakāpei.
Visvieglāk norīt sablendētu vai biezeņa veida pārtiku. Vieglas disfāgijas gadījumā izvēlieties mīkstu vai viegli sakošļājamu ēdienu.

– Ēdiet nesteidzīgā, mierīgā atmosfērā, atvēlot pietiekami daudz laika katrai norīšanas reizei.  
– Ēšanas laikā sēdiet taisni, centieties pārlieku neatliekt galvu un neizstiept kaklu.
– Ēdiet 5-6 mazas maltītes dienā. Kumosiem jābūt nelieliem.
– Pēc norīšanas pārliecinieties, ka ēdiens nepaliek mutē.
– Pievērsiet uzmanību ēdiena izskatam un garšai, jo patīkams ēdiens var atvieglot rīšanu.
– Ja pārtiku nepieciešams sabiezināt, var pievienot cieti, kartupeļu biezeni vai citus biezinātājus, kas nemaina ēdiena garšu.
– Lai uzņemtu pietiekami daudz šķidruma, dzērieniem pievienojiet biezinātājus, kas nemaina garšu.
– Izvairieties no:  ēdieniem ar atšķirīgu tekstūru (piem., zupa ar makaroniem vai produktu gabaliņiem); cietas pārtikas; produktiem ar sēklām (zemenes, kivi, tomāti); ēdieniem, kas košļājot neveido vienmērīgu konsistenci (rīsi, rieksti); ēdieniem, kurus košļājot izdalās šķidrums (mandarīni, apelsīni, arbūzi).
– Ēdiet kopā ar citiem cilvēkiem, lai būtu kāds, kas palīdz, ja aizrīsieties.

Kā rīkoties, ja izmainās oža un garša?  

Izmainīta garšas un smaržas uztvere var samazināt spēju novērtēt ēdiena garšas intensitāti, tādēļ ēdiens var likties pat nebaudāms.

Simptomu mazināšanai ieteicams:
– pirms ēšanas skalot muti ar kumelīšu tēju vai ūdeni, kam pievienots nedaudz sodas;
– starp ēdienreizēm lietot cukuru nesaturošu košļājamo gumiju vai saldumus, lai mazinātu nepatīkamo garšu mutē;
– ēdiena gatavošanai izmantot koka piederumus, bet ēšanai – plastmasas galda piederumus;
– ja mutē ir metāliska garša, lietot skābenus produktus (apelsīnus, kivi, zemenes, ananāsus);
– maltīšu laikā un pēc tām dzert zāļu tējas (piem., piparmētru vai pievienojot citronu), lai mazinātu nepatīkamu garšu mutē;
– pievienot ūdenim citronu vai citu augļu sulu, lai padarītu to patīkamāku dzeršanai;
– ja gaļa un zivis rada nepatīkamu garšu mutē, to var maskēt, pievienojot ēdienam citronu sulu, saldskābu mērci, garšvielas, saldas vai aromātiskas piedevas (piem., žāvēti augļi, kompoti, ievārījums, medus).

Ieteicams izvairīties no:
– pārtikas ar spēcīgu smaržu;
– trekniem, taukainiem ēdieniem;  
–ilgstoši vienveidīga uztura, kas var mazināt apetīti.

Kā mazināt kserostomijas simptomus?

Kserostomija ir izteikta sausuma sajūta mutē, kas rodas, ja samazinās siekalu izdalīšanās. Tā var apgrūtināt runāšanu, košļāšanu un rīšanu, kā arī palielināt zobu bojājumu un mutes dobuma infekciju risku.

Simptomu atvieglošanai ieteicams:
– regulāri apmeklēt zobārstu, lai uzraudzītu mutes dobuma veselību;
– lietot fluoru saturošu zobu pastu;  
– izvairīties no ilgstošas uzturēšanās telpās ar zemu gaisa mitrumu;
– regulāri mitrināt lūpas un ķermeni ar mitrinošiem krēmiem;
– lietot uzturā pietiekami daudz šķidruma (vismaz 1.5l diennaktī), dzerot bieži un arī maltīšu laikā;
– izvairīties no ļoti salda, asa, kā arī izteikti auksta vai karsta ēdiena;
– nelietot sausus un ļoti biezus produktus, ko grūti sakošļāt un norīt;
– starp maltītēm lietot skābenus produktus (piemēram, augļus – ananāsus, apelsīnus u.tml.);
– izvēlēties ēdienus, ko viegli sakošļāt un norīt (biezeņi, krēmīgas zupas, pudiņi, jogurti).

Kā mazināt sliktu dūšu un vemšanu?  

Ja parādās slikta dūša vai vemšanas epizodes, var palīdzēt šādi ieteikumi:
– neuzturieties virtuvē ēdiena gatavošanas laikā;
– rūpīgi kopiet mutes dobumu;
– ieturiet maltītes labi ventilētās telpās, lai mazāk justu ēdiena smaržu;
– pēc ēšanas vismaz stundu pavadiet sēdus vai pussēdus;
– ēdiet nelielas porcijas 5-6 reizes dienā, neļaujot kuņģim kļūt pārāk pilnam;
– sliktas dūšas mazināšanai var palīdzēt gāzēts ūdens;
– lietojiet pietiekami daudz šķidruma, starp maltītēm dzeriet ūdeni; neaizmirstiet dzert ūdeni arī dienās, kad ir vemšanas epizodes;
– izvairieties no ceptas, taukainas pārtikas ar spēcīgu aromātu;  
– ēdiet vēsus vai aukstus produktus, jo karstai pārtikai ir izteiktāks aromāts;
– centieties lietot uzturā sausus produktus, piemēram, krekerus, žāvētus augļus, riekstus, popkornu, galetes u.c.

Kā mazināt apetītes trūkumu un novērst svara zudumu?

Gan audzējs, gan vēža terapija var ietekmēt apetīti. Tā var samazināties vai pat izzust, tā izraisot svara zudumu.  

Apetītes uzlabošanai un svara uzturēšanai ieteicams:  
– ēst mierīgā un nesteidzīgā atmosfērā;
– ēst nelielas porcijas 5-6 reizes dienā;
– pārliecināties, ka vienmēr pieejams ēdiens, kas ļoti garšo, izvēloties vieglu, bet enerģētiski bagātu pārtiku;
– dažādojiet savu uzturu, izvēloties krāsainus produktus ar atšķirīgām tekstūrām, un centieties gatavot vizuāli pievilcīgas maltītes;
– regulāri nodarbojieties ar vieglām fiziskām aktivitātēm, lai veicinātu apetīti;
– ēšanas laikā ierobežojiet šķidruma uzņemšanu, lai pārāk ātri neradītu sāta sajūtu;
– izvēlieties kalorijām un olbaltumvielām bagātus produktus (piemēram, vārītas olas, sieru, riekstus, tunci, vistas gaļu);
– pievienojiet ēdienam garšvielas un garšaugus, lai bagātinātu maltīšu garšu.
– ēdiet savus mīļākos ēdienus, kad tos sagribas.

Kā mazināt augstu asinsspiedienu?  

Vēža terapijas medikamenti var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos. Ja Jums ikdienā ir paaugstināts asinsspiediens, pirms nieru vēža ārstēšanas uzsākšanas noteikti pastāstiet to ārstam.
Ja būs nepieciešams, tiks pielāgota esošā vai nozīmēta papildu terapija. Ieteicams arī mājās regulāri mērīt asinsspiedienu un pierakstīt rezultātus. Konsultējieties par mērījumiem ar savu ārstu!

Vienlaikus ievērojiet šīs norādes:  
– nesmēķējiet un nelietojiet alkoholu;
– kā galveno šķidruma avotu izvēlieties ūdeni, ierobežojot tējas vai kafijas lietošanu;
– veiciet regulāras, vieglas fiziskās aktivitātes;
– ierobežojiet sāls patēriņu;
– katru dienu ēdiet augļus un dārzeņus;
– izvairieties no pārtikas ar lielu tauku saturu;
– lietojiet vārītu, grilētu vai tvaicētu pārtiku; 2-4 reizes nedēļā ieteicams ēst zivis;
– izvairieties no pārstrādātas pārtikas, sālītiem riekstiem, rafinētām brokastu pārslām, ātri pagatavojamām zupām, žāvētām jūraszālēm.

Ja asinsspiediens saglabājas augsts un parādās citas sūdzības, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Kā mazināt caureju?  

Caureja ir ūdeņaina vai šķidra vēdera izeja, ko dažkārt pavada spazmveida sāpes vēderā.  Svarīgi atcerēties, ka ilgstoša vai spēcīga caureja var izraisīt šķidruma un uzturvielu zudumu, kā arī dehidratāciju.

Caurejas gadījumā ieteicams:
– ieturēt mazas un regulāras maltītes, vēlams ik pēc 2v4 stundām;
– lietot pietiekami daudz šķidruma, ap 1.5–2 litriem diennaktī;
– ierobežojiet taukainas pārtikas patēriņu (piem., treknus piena produktus, treknu gaļu un desas, eļļainas zivis, riekstus, ceptus ēdienus);
–  izvairieties no dārzeņiem, kas veicina vēdera pūšanos (piem., kāposti, žāvēti augļi, zaļumi);
–  samaziniet kafijas un saldinātu dzērienu patēriņu;
– izvēlieties vārītus, grilētus vai tvaicētus produktus.

Ja vēdera izeja ir 4–6 reizes dienā un nav dehidratācijas pazīmju, ieteicams:
– BRAT tipa diētu (48–72 stundas): banāni, rīsi, ābolu biezenis, tostermaize;
– hidratāciju, uzņemot 1.5–2.5 litrus šķidruma dienā; lietojiet elektrolītus  un citus medikamentus, par piemērotākajiem produktiem konsultējoties ar ārstu.

Kad nekavējoties jāvēršas pie ārsta?

Nekavējoties meklējiet ārsta palīdzību infekciozās caurejas izslēgšanai, ja parādās kāds no tā sauktajiem “sarkanā karoga” simptomiem:
– paaugstināta ķermeņa temperatūra jeb drudzis;
– asinis izkārnījumos;
– caureja, kas ilgst vairāk nekā 72 stundas, pat lietojot medikamentus;
– nesen lietotas antibiotikas – tām var būt saistība ar zarnu mikrofloras izmaiņām vai infekciju.

Ko darīt, ja ir aizcietējumi?

Aizcietējumi ir reta vēdera izeja – parasti trīs vai mazāk vēdera izejas nedēļā. Fēces var būt cietas un sausas, bet vēdera izeja – sāpīga.

Aizcietējumu mazināšanai ieteicams:
– katru dienu izdzert aptuveni 2 litrus šķidruma; vēlams dzert galvenokārt ūdeni, taču šķidrumu var uzņemt arī ar tējām, zupām, svaigiem augļiem un dārzeņiem;  
– katru dienu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, dodoties 30 minūšu ilgās pastaigās;
–  doties uz labierīcībām regulāri un uzreiz, kad nepieciešams, neatliekot to uz vēlāku laiku;
– ietot šķiedrvielām bagātu pārtiku, piemēram, pilngraudu produktus, dārzeņus, augļus, riekstus un pākšaugus;
– lietot caurejas līdzekļus tikai tad, kad to rekomendējis ārsts.

Ko darīt, ja ir muskuļu un locītavu sāpes?

Dažkārt audzējs vai nozīmētā terapija var radīt nogurumu, sāpes un diskomfortu muskuļos un locītavās, kas var ietekmēt ikdienas aktivitātes.

Simptomu mazināšanai ieteicams:  
–  plānot aktivitātes, kas jāveic dienas laikā, ierēķinot pietiekami daudz laika atpūtai starp tām, kā arī izvairoties no pārmērīgas fiziskās piepūles;
– veikt regulāras fiziskās aktivitātes savu spēju robežās;
– sabalansēt darbu ar atpūtu.

Kā novērst ādas un gļotādu reakcijas?

Vēža terapija var palielināt ādas jutību pret saules gaismu, dažkārt tā izraisa arī tādas ādas problēmas kā izsitumi, plankumi, sausa vai niezoša āda.

Ādas un gļotādu simptomu mazināšanai ieteicams:
– lietot mitrinošus ķermeņa krēmus divas reizes dienā; mazgāties ar remdenu ūdeni, lietojot ziepes vai dušas želejas bez smaržvielām;
– valkāt kokvilnas apģērbu un mazgāt to ar saudzīgiem mazgāšanas līdzekļiem;
– acu sausuma gadījumā lietot acu pilienus vai fizioloģisko šķīdumu;
– aizsargāt ādu un galvu no tiešiem saules stariem, lietot saules aizsargkrēmu ar SPF vismaz 50.

Ko darīt, ja parādās plaukstu-pēdu sindroms?

Plaukstu – pēdu sindroms ir iekaisuma reakcija, kas skar pēdu un plaukstu ādu un ko raksturo nieze, apsārtums, pietūkums, jutīgums, dedzināšana, plaisāšana, ādas sabiezēšana vai lobīšanās.
Mērķterapijas laikā šīs reakcijas parādās salīdzinoši bieži un parasti attīstās pirmajās 2–6 ārstēšanas nedēļās.

Profilakse – sākot jau no pirmās terapijas dienas

Mitrināšana:
– ikdienā lietot urīnvielu (urea) saturošus krēmus 5–10% koncentrācijā 2–3 reizes dienā (no rīta, vakarā un pēc mazgāšanās);
– izvēlieties maigus, mitrinošus ādas kopšanas līdzekļus bez smaržvielām.

Berzes un spiediena mazināšana:
– nēsājiet mīkstus, zemus apavus ar amortizējošu zoli;
– izmantojiet mīkstas zolītes, gēla ieliktņus, silikona aizsargus;
– valkājiet  kokvilnas zeķes;
– izvairieties  no roku un kāju mehāniskas pārslodzes (piemēram, garas pastaigas, smaguma nēsāšana bez cimdiem vai bez zeķēm/polsterētiem apaviem);
– nelietojiet instrumentus, kas mehāniski bojā ādu (lāpsta, skrūvgriezis, slota) bez aizsargcimdiem;
– nagus apgrieziet īsus, bet izvairieties  no ādas traumēšanas, lai mazinātu infekciju risku.

Ūdens procedūras:
– izvairieties no karstām vannām, saunas, pirts;
– mazgājieties  ar maigu, mazgāšanas līdzekli bez smaržvielām;
– pēc mazgāšanās rūpīgi nosusiniet ādu,  to neberžot.

Podologa konsultācija:
– pirms vēža terapijas uzsākšanas jāārstē jebkuras pēdu veselības problēmas, kas palielina komplikāciju risku (piemēram, hiperkeratoze), tāpēc ieteicama podologa konsultācija.

Simptomu mazināšana – vieglas formas

Ādas kopšana:
– no rīta un vakarā: lietojiet urīnvielu (urea) saturošu krēmu 5–10% koncentrācijā, apvienojot ar vieglu plaukstu un pēdu spilventiņu masāžu;
– vakarā: uzklājiet mīkstinošu aizsargkrēmu (piemēram, parafīnu vai vazelīnu saturošu);
– naktī: valkājiet kokvilnas zeķes vai cimdus, lai pastiprinātu krēma iedarbību.

Aukstuma aplikācijas:
– apsārtuma vai dedzināšanas gadījumā lietojiet aukstas kompreses (10–15 minūtes 2–3 reizes dienā);
– aukstuma avotu nelieciet tieši uz ādas, bet izmantojiet plānu audumu.

Pretiekaisuma terapija:
– pēc ārsta norādījuma var lietot steroīdu saturošu krēmu (1 reizi dienā 5–7 dienas).

Sāpes:
– pēc ārsta rekomendācijas, ja nepieciešams, lietojiet pretsāpju tabletes.

Smagas formas simptomu mazināšana – čūlas, plaisas, stipras sāpes

Terapijas korekcija:
– var būt nepieciešama medikamenta devas samazināšana vai īslaicīga terapijas pārtraukšana, taču vienīgi pēc onkologa ķīmijterapeita norādījumiem;
– atsevišķos gadījumos var apsvērt sistēmisku kortikosteroīdu terapiju.

Ādas kopšana pēc  stadijas

Mitrā/iekaisuma stadijā:
– ietojiet vēsus, mitrus apliekamos;
– 1–2× dienā lietojiet antiseptisku šķīdumu vai gēlu (piemēram, hlorheksidīna 0.05% šķīdumu vai Octenidini gēlu).

Subakūtā stadijā (mitrošanu vairs nenovēro):
– pēc ārsta norādījuma lietojiet steroīdu vai antibakteriālu krēmu; – ādas dzīšanas veicināšanai lietojiet bezrecepšu Dexpanthenol krēmu.

Infekcijas riska izvērtēšana

Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja:
– parādās strutaini izdalījumi;
– apsārtums strauji palielinās;
– būtiski pastiprinās sāpes;
– parādās drudzis;
– āda kļūst karsta un pietūkusi.

Sāpīgo varžacu un sabiezējumu apstrāde

Nešķeliet un negrieziet sabiezējumus paši, jo tas rada infekcijas risku. Noteikti konsultējieties ar podologu.

Kā rīkoties:
– Ja ir hiperkeratoze jeb ādas sabiezējumi, lokāli lietojiet: keratolītiskus līdzekļus, kas satur 5%-10% salicilskābi vai 10%-40% urīnvielu. Līdzekli uzklāj tikai sabiezētām vietām, ne uz iekaisušas ādas. Varžacu apstrādi veic tikai tad, kad āda ir mīkstināta (pēc vannas vai mīkstinošā krēma uz nakti); sabiezējumi jānoņem pakāpeniski, bez agresīvas skrāpēšanas vai berzes.
– Ja āda iekaisusi, lokāli lietojiet kortikosteroīdus saturošus līdzekļus.  
– Ja ir erozijas un čūlas, jālieto antiseptiski šķīdumi (piemēram, 1%, sudraba sulfadiazīnu vai 0,02%-0,04% poliheksanīdu).
– Pēdu un roku sāpīgajās vietās pēc ārsta rekomendācijas var lokāli lietot  krēmu vai plāksterus.

Ko darīt, ja ir izmaiņas  matos?

Mērķterapijas laikā mati var kļūt plānāki, sausāki un trauslāki, dažkārt var pastiprināties arī matu izkrišana.

Ieteikumi matu kopšanai:
– izmantojiet maigus, saudzējošus matu kopšanas līdzekļus;
– ķemmējiet matus ar mīkstu saru ķemmi, mazgājiet matus pēc iespējas retāk;
– ja krāsojat matus, izmantojiet tikai dabīgas krāsvielas;
– veidojot matus, izvairieties no pārlieku augstas temperatūras (fēna, lokšķērēm, taisnotāja).

Vai ir kādu  produkti, kas ārstēšanās laikā ir jāierobežo?  

Ārstēšanās laikā neēdiet greipfrūtus un nelietojiet greipfrūtu sulu. Šis auglis satur vielas, kas kavē noteiktu fermentu darbību, kuri organismā piedalās zāļu noārdīšanā. Greipfrūts vai tā sula pārtrauc zāļu uzsūkšanos un atstāj paaugstinātu zāļu koncentrāciju organismā, kas var pastiprināt blakusparādības un radīt dzīvībai bīstamas reakcijas.
Šī mijiedarbība var saglabāties arī vairākas stundas vai pat dienas pēc greipfrūta vai tā sulas lietošanas.

Arī veselīgs dzīvesveids uzlabo blakusparādību pārvaldību!

Veselīgi ikdienas paradumi var būt nozīmīgs atbalsts ārstēšanās laikā un palīdzēt vieglāk tikt galā ar terapijas radītajām blakusparādībām.
– Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo  sirds un asinsvadu sistēmu. Fiziskas aktivitātes kopā ar sabalansētu uzturu palīdz: uzturēt veselīgu svaru; palielina muskuļu spēku; samazina nogurumu un vājuma sajūtu; samazina trauksmi;
– svarīgi mazināt  stresu, lai palīdzētu organismam atslābināties. Centieties pietiekami atpūsties un darīt lietas, kas sagādā prieku; saglabājiet pozitīvu dzīves uztveri. Tiecieties ar draugiem un tuviniekiem, runājiet ar viņiem par savām izjūtām. Pastāstiet viņiem par savu  ārstēšanas grafiku – tas ļaus viņiem atgādināt Jums par ārsta apmeklējumiem un atbalstīt ārstēšanās procesā;
– esiet informēti: pēc iespējas vairāk uzziniet par savu slimību un tās ārstēšanu. Lasiet grāmatas un žurnālus, apmeklējiet uzticamas vietnes internetā.

Materiāls tapis sadarbībā ar: Latvijas Onkologu Ķīmijterapeitu Asociācija un  Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība Onkoalianse/Pacientu Akadēmija

Izmantotie informācijas avoti:

1. Barril G, Bogeat J, Castresana M, Caverni A, Esteve V, González C, Hernando A, Jorge V, Juárez A, Navarro JC, Pérez MA, Sequera P, Suárez C, Vázquez S, Vidal C y Villalón D. 2020. Kidney Cancer: Diet and Nutrition. A guide for patients and their families. MÁS QUE IDEAS Foundation.
2. Lacouture, M.E. et al. 2021. Prevention and management of dermatological toxicities related to anticancer agents: ESMO Clinical Practice Guidelines. Annals of Oncology;32(2):157–170.
3. Haanen, J., Obeid, M., Spain, L. et al. 2022. Management of toxicities from immunotherapy: ESMO Clinical Practice Guideline for diagnosis, treatment and follow-up. Annals of Oncology.
4. MASCC. 2020-2023. Guidelines Series for Gastrointestinal Toxicities in Oncology. Support Care Cancer.
5. MASCC. 2019; update 2022. Skin Toxicity Study Group Guidelines. Support Care Cancer.
6. American Cancer Society.  2024. "Kidney Cancer Treatment".