Glioma / audzējs smadzenēs

Sagatavots:
08.2026.
Nākamā pārskatīšana:
08.2029.
Medicīniskie redaktori:
Dr. Sigita Hasnere - onkoloģe ķīmijterapeite, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centra vadītāja
Prof. Guntis Karelis -
neirologs, profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs

Glioma ir viens no biežākajiem primārajiem smadzeņu audzējiem pieaugušajiem. Tā attīstās no glijas šūnām, kas nodrošina nervu šūnu atbalstu un aizsardzību smadzenēs. Pastāv dažādi gliomu veidi un agresivitātes pakāpes – daļa audzēju, piemēram, astrocitomas un oligodendrogliomas, aug lēni, un pacienti ar tiem var dzīvot daudzus gadus vai pat gadu desmitus, savukārt citas formas, piemēram, glioblastomas, ir agresīvākas un prasa savlaicīgu, kompleksu ārstēšanu.

Gliomas ārstēšanā parasti izmanto vairākas metodes – operāciju, staru terapiju, ķīmijterapiju un atsevišķiem pacientiem arī mērķterapiju. Ārstēšanas taktiku nosaka multidisciplināra speciālistu komanda, ņemot vērā audzēja veidu, molekulāros marķierus, atrašanās vietu un pacienta vispārējo veselības stāvokli. Mūsdienās arvien precīzāka diagnostika un jaunas ārstēšanas iespējas ļauj daļai pacientu saglabāt labu dzīves kvalitāti un dzīvot ar slimību daudzus gadus.

Glioma ir viens no biežākajiem primārajiem smadzeņu audzējiem pieaugušajiem. Tā attīstās no glijas šūnām, kas nodrošina nervu šūnu atbalstu un aizsardzību smadzenēs. Pastāv dažādi gliomu veidi un agresivitātes pakāpes – daļa audzēju, piemēram, astrocitomas un oligodendrogliomas, aug lēni, un pacienti ar tiem var dzīvot daudzus gadus vai pat gadu desmitus, savukārt citas formas, piemēram, glioblastomas, ir agresīvākas un prasa savlaicīgu, kompleksu ārstēšanu.

Cēloņi

Glioma ir smadzeņu audzējs, kas attīstās no glijas šūnām – šūnām, kuras nodrošina nervu šūnu atbalstu un aizsardzību. Lielākajai daļai pacientu precīzu slimības cēloni noteikt nav iespējams. Zināms, ka audzēja attīstībā nozīme ir ģenētiskām izmaiņām šūnās, taču vairumā gadījumu gliomas nav pārmantotas slimības.1

Simptomi un riska faktori

Gliomas simptomi ir atkarīgi noaudzēja atrašanās vietas, lieluma un augšanas ātruma.2

Diagnostika

Galvenais izmeklējums aizdomu gadījumā par gliomu ir magnētiskā rezonanse (MR) ar kontrastvielu. Galīgo diagnozi nosaka pēc operācijas vai biopsijas, veicot histoloģisku un molekulāru audzēja analīzi.

Pakāpes

Gliomas neiedala klasiskajās vēža stadijās, bet gan pakāpēs (grades), kas raksturo audzēja agresivitāti pēc Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijas.

Dzīvildze

Pacienta prognoze ir atkarīga no gliomas veida, agresivitātes pakāpes, molekulārajiem marķieriem, audzēja atrašanās vietas un ārstēšanas iespējām. Pacienti ar zemākas pakāpes gliomām bieži dzīvo daudzus gadus vai pat gadu desmitus, savukārt glioblastoma joprojām ir saistīta ar ievērojami īsāku dzīvildzi.6

Ārstēšana

Gliomas ārstēšanu plāno multidisciplināra speciālistu komanda. Latvijā pacientu aprūpi nodrošina Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti, iesaistot neiroķirurgus, neirologus, onkologus - ķīmijterapeitus, staru terapeitus, radiologus, rehabilitologus un citus speciālistus. Ārstēšanas taktika tiek apspriesta multidisciplināros konsīlijos, lai katram pacientam izvēlētos piemērotāko ārstēšanas plānu.

Profilakse

Pašlaik nav zināmu profilakses pasākumu, kas droši novērstu gliomas attīstību. Tāpat nav pieejamas skrīninga programmas vai specifiski marķieri slimības agrīnai atklāšanai cilvēkiem bez simptomiem. Tāpēc īpaši svarīgi ir savlaicīgi vērsties pie ārsta, ja parādās jaunas vai neparastas neiroloģiskas sūdzības.