Acs melanoma ir biežāk sastopamais ļaundabīgais acs audzējs pieaugušajiem. Tas ir rets ļaundabīgā audzēja veids ar visai sliktu prognozi un augstu letalitāti agresīvās augšanas un metastazēšanās dēļ, kas pamatā veidojas acs ābola vidējā apvalkā jeb uveālā trakta priekšējā (varavīksnene, ciliārais ķermenis) un mugurējā (dzīslene) daļā.
Acs melanoma atsevišķos un pavisam retos gadījumos var attīstīties arī konjunktīvā (plāna gļotāda, kas pārklāj acs ābola un plakstiņu iekšējo virsmu). Parasti acs melanoma veidojas tikai vienā acī, bet retos gadījumos – arī abās. Abas acs melanomas formas tiek ārstētas dažādi.
Acs melanoma nav ādas melanomas paveids – tās ir divas pilnīgi atšķirīgas slimības, kam kopīga ir tikai attīstība no pigmenta šūnām jeb melanocītiem (no tā arī “vienotais” nosaukums) un metastāžu veidošanās, bet klīniskā norise būtiski atšķiras.1 Ādas dzimumzīmēm un ādas melanomai nav nekādas tiešas saistības ar acs melanomu. Arī vadlīnijās teikts, ka pacienti, kuriem ir ādas melanoma vai daudz ādas dzimumzīmju, nav vairāk pakļauti acs melanomas riskam un nav jāizmeklē biežāk.
Acs melanoma no acs dzimumzīmēm attīstās 8% gadījumu. Saskaņā ar dažādiem literatūras datiem, aptuveni 6% cilvēku acīs ir dažādas dzimumzīmes – tāpat kā mums mēdz būt dzimumzīmes citviet, tās var būt arī acs dibenā. Faktiski dzimumzīmes ir tikai “avots”, no kura dažādu faktoru rezultātā var attīstīties acs melanoma, bet nav galvenais tās iemesls. Parasti zem šīm dzimumzīmēm šķidrums neveidojas un nekrājas, tās ir plakanas. Par 2mm mazākas dzimumzīmes tiek pārbaudītas reizi gadā, bet, ja tās kļūst biezākas un platākas un zem tām sāk krāties šķidrums, ir pamats aizdomām par melanomu.
Latvijā ik gadu tiek diagnosticēti aptuveni pieci acs melanomas pacienti, kā arī reģistrēti pāris šīs slimības izraisīti nāves gadījumi.2 ASV acs melanomas sastopamība svārstās no 4,3 līdz 6 gadījumiem uz 1 miljonu cilvēku, bet Skandināvijas valstīs sasniedz 7,5 gadījumus uz 1 miljonu iedzīvotāju.3 Citās Eiropas valstīs šīs slimības sastopamība ir no 5,3 līdz 10,9 gadījumiem uz 1 miljonu iedzīvotāju. Vidējais acs melanomas sākotnējās diagnozes vecums ir aptuveni 60 gadi. Acs melanoma veidojas:
Dzīslene ir acs vidējā slāņa aizmugurējā daļa, kas bagāta asinsvadiem. Dzīslenes melanoma ir viens no biežākajiem primārajiem acs audzējiem. Parasti tā tiek diagnosticēta nejauši un novēloti, jo klīniskie simptomi sākotnēji neattīstās. Šīs melanomas diagnostiku var traucēt tīklenes atslāņošanās, šķidruma krāšanās un asiņošana zem tīklenes vai stiklveida ķermeņa asiņošana. Dzīslenes melanoma parasti ir apjomīgs audzējs ar lielāku attālu metastāžu veidošanās risku.4 Tās izpaužas kā kupolveida masa (75%) vai kā sēnes formai līdzīgs veidojums (19%), bet ļoti reti kā jaukts variants (6%). Audzējs var būt pigmentēts (55%), nepigmentēts (15%) vai jauktas krāsas (30%), kas saistīts ar tīklenes atslāņošanos (71%) un acs iekšējo asiņošanu (10%).
Ciliārais ķermenis ir no muskuļšķiedrām veidots audu gredzens, kas maina lēcas formu, saukts arī par stareni jeb acs akomodācijas muskuli. Ciliārā ķermeņa melanoma bieži tiek novērota saistībā ar abiem pārējiem acs melanomas apakštipiem – dzīslenes un varavīksnenes. Parasti ciliārā ķermeņa melanomai ilgstoši nav simptomu un, atšķirībā no dzīslenes un varavīksnenes melanomas, tā ir grūti un tikai vēlīni diagnosticējama (grūti saskatāma, līdz nav izaugusi gana liela) – visbiežāk tas notiek jau metastāžu stadijā, kad tā redzama kā aiz acs zīlītes novietota neviendabīga pigmentēta masu ar izplūdušu, mezglainu vai jauktu struktūru. Diemžēl arī ultrasonogrāfiski ciliārā ķermeņa melanomas ne vienmēr ir iespējams konstatēt laikus, jo tās saplūst ar pārējiem audiem.
Ciliārā ķermeņa melanomas ir visai agresīvas metastāžu veidošanās ziņā – kā viens no iemesliem tiek minēts fakts, ka ciliārajā ķermenī ir daudz asinsvadu, kas nodrošina spēju skatīties tuvumā un tālumā: kad skatāmies tālumā – muskulis atslābst, kad skatāmies tuvumā – muskulis saspringst. Viena no hipotēzēm – ciliārais ķermenis nepārtraukti kustas, “rausta” melanomu, tāpēc tā “kustīgāka” un līdz ar to arī agresīvāka. Ciliārā ķermeņa melanomai, salīdzinājumā ar dzīslenes melanomu, ir divas līdz četras reizes lielāka metastāžu iespējamība.
Varavīksnene ir acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū. Šo melanomas paveidu pacients pats pamana salīdzinoši ātri kā acs krāsas izmaiņas vai acs zīlītes nobīdi – tā vairs nav apaļa, bet līdzinās kaķa acij. Parasti tas ir mazs audzējs, kas aug lēni un reti izplatās uz citām ķermeņa daļām.5 Tā prognozes ir salīdzinoši labvēlīgākas par ciliārā ķermeņa un dzīslenes melanomas rādītājiem – šīs audzēja formas izraisīta mirstība ir 5–10 reizes zemāka. Salīdzinot ar vecākiem pacientiem, jaunākiem indivīdiem biežāk ir tieši varavīksnenes melanomas un līdz ar to – mazāks metastāžu veidošanās risks. Varavīksnenes melanoma var būt ierobežota (90%) vai izkliedēta (10%). Ierobežota varavīksnenes melanoma parasti tiek diagnosticēta agrīni, savukārt izkliedētās varavīksnenes melanomas diagnoze ir sarežģīta un nereti arī novēlota.
Acs melanomas bīstamību nosaka metastāžu veidošanās risks.6 Aptuveni tikai 1% līdz 7% acs melanomas pacientu metastāzes iespējams konstatēt tajā brīdī, kad tiek diagnosticēta pati slimība.7 Metastāzes var veidoties gan 2–3 gadus pēc diagnozes sākotnējās noteikšanas, gan arī pēc desmit un vairāk (pat 20–30) gadiem. Pētījumi liecina, ka acs melanomas pacientiem metastātiska slimība attīstās 31% gadījumu – 5 gadu laikā, 45% gadījumu – 15 gadu laikā, bet gandrīz 50% gadījumu – 25 gadu laikā.8 Neskatoties uz efektīvu ārstēšanu, attālu metastāžu risks acs melanomas pacientiem ir līdz 50% – viņiem attīstās metastātiska, dzīvībai bīstama audzēja stadija.9 Metastāžu radītie simptomi un smaguma pakāpe ir atkarīgi no audzēja atrašanās vietas, izplatības un ilguma.10
Visbiežāk acs melanomas metastāzes veidojas:
Acs melanoma var ilgstoši neradīt nekādus simptomus vai sūdzības, un visbiežāk to diagnosticē rutīnas pārbaudē pie acu ārsta. Acs melanomas simptomi atšķiras atkarībā no audzēja atrašanās vietas.
Biežākie simptomi, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību:
30% acs melanomas pacientu simptomu nav vispār. 38% pacientu sūdzas par vispārēju redzes pasliktināšanos. Tikai 2% pacientu ir sāpes acīs. Ļoti retos gadījumos progresējoša varavīksnenes melanoma var izpausties kā sekundāra glaukoma, asiņošana acs priekšējā kamerā starp varavīksneni un radzeni vai acs ābola izvirzījums jeb paplašinājums ārpus acs u.c.14
Melanomas gadījumu skaits pasaulē un arī Latvijā katru gadu pieaug, bet iemesli nav līdz galam skaidri un pierādīti. Viens no tiem – cilvēki ilgāk dzīvo, un līdz ar gadiem audzēju attīstības riski kļūst liekāki, taču saslimst arī gados jauni acs melanomas pacienti ap trīsdesmit un četrdesmit.
Acs melanomas galveno cēloņu un riska faktoru klāsts ir plašs.
Acs melanomas audzēju 30% gadījumu atklāj nejauši, kad par audzēju neliecina teju nekādi simptomi un pacients ieradies pie acu ārsta uz rutīnas pārbaudi vai redzes problēmu dēļ.
Ārsts šādos gadījumos iepilina zīlītes paplašinošu medikamentu un pārbauda acs dibenu, kur tad arī ierauga ļaundabīgo (vai potenciāli ļaundabīgo) veidojumu. 70–85% gadījumu tas izskatās kā pigmentēts laukums, bet var būt arī bezpigmenta veidojums.
Lielākajā daļā gadījumu acs melanomas diagnostikai pietiek ar oftalmologa apskati un ultrasonogrāfijas izmeklējumu. Ja melanoma atrodas tuvāk acs centram, to parasti pamana ātri – ir grūtības lasīt, citi redzes traucējumi. Kad melnoma lokalizējas tālāk no acs centra, cilvēkam var ilgstoši nebūt nekādi traucējumi un audzējs var aizņemt pat pusi acs. Mazas, no centra tālāk novietotas melanomas arī oftalmologam var būt nereti grūti konstatēt.
Šis jautājums vēl noteikti tiks pētīts, rasti jauni pierādījumi, bet izaicinājums jebkurā gadījumā paliek – kā agrīni diagnosticēt šos mazos audzējus situācijā, kad cilvēki dažādu iemeslu dēļ neapmeklē ārstu regulāri.
Līdzīgi kā citu audzēja gadījumos, arī acs melanomas agrīnai diagnostikai un savlaicīgai ārstēšanas uzsākšanai ir izšķiroša nozīme labvēlīgu ilgtermiņa prognožu, vispārējās pacientu dzīvildzes nodrošinājumā. Dažreiz, izmantojot tradicionālās metodes, diagnozi nav iespējams precīzi noteikt, īpaši mazāku audzēju gadījumā. Šādos “aizdomīgos” gadījumos sākotnēji tiek piemērota aktīva novērošana.
Diagnostikā izmantotās metodes:
Lai diagnosticētu acs melanomu, audzēja biopsija ir nepieciešama reti, jo tā var veicināt metastāžu veidošanos. Savukārt melanomas citoģenētiskā analīze, izmantojot DNS vai RNS metodes, palīdz vieglāk prognozēt melanomas metastazēšanās risku.
Amerikas Apvienotās vēža komitejas (American Joint. Cancer Committee, AJCC) stadiju rokasgrāmatas 7. izdevums sniedz detalizētu aizmugurējās (ciliārā ķermeņa un dzīslenes) acs melanomas klasifikāciju noteiktās anatomiskās un prognostiskās grupās.
Šajā rokasgrāmatā nav norādītas varavīksnenes melanomas stadijas. AJCC aizmugurējās acs melanomas gadījumā izmanto klasifikāciju pēc izmēra, izmantojot bazālā diametra un biezuma kombināciju, kas apzīmēta kā T1, T2, T3 un T4. Kā arī katrā kategorijā audzējus sīkāk klasificē, pamatojoties uz to, vai ir vai nav ciliārā ķermeņa iesaiste un paplašinājums acs ābola ārpusē.
Kopš staru terapijas un ķirurģisko metožu uzlabošanās primārās acs melanomas pacientiem dzīvildzes un dzīves kvalitātes rādītāji ir ievērojami uzlabojušies.
Tomēr neskatoties uz zināšanām, kas iegūtas pēdējās desmitgadēs par audzēja ģenētiku un patoģenēzi (īpaši bioloģiskajiem un imunoloģiskajiem mehānismiem, kas izraisa audzēja attīstību un izplatību), līdz šim nav efektīva terapeitiskā algoritma, lai sekmīgi kontrolētu metastātisku slimību, kas ir atbildīga par letālu iznākumu teju 50% acs melanomas gadījumu.16
Acs melanomas attīstības gaita un prognozes nav visiem pacientiem vienādas – tās lielā mērā atkarīgas no konkrētā indivīda organisma imūnsistēmas specifikas. Ir gadījumi, kad melanoma attīstās lēni, bet ir arī situācijas, kad tā progresē strauji.
Pētījumi liecina, ka nelabvēlīga acs melanomas prognoze – paaugstināta metastāžu attīstības un mirstības iespējamība – ir saistīta ar:
Pašlaik visefektīvākais līdzeklis dzīvildzes palielināšanai un sliktas prognozes samazināšanai ir melanomas agrīna atklāšana brīdī, kad audzējs ir mazs un līdz ar to ir neliels arī metastātiskas slimības attīstības risks.19 Dati liecina, ka apmēram divus no pieciem acs melanomas pacientiem slimība uzveic 20 gadu laikā pēc primārās audzēja ārstēšanas. Pacientiem, kuri pēc diagnozes noteikšanas ir nodzīvojuši 20 gadus vai ilgāk, var būt labākas izdzīvotības izredzes.20
Acs melanomas terapijas mērķis ir iznīcināt audzēja šūnas, novērst tā atkārtošanos, novērst metastāžu veidošanos un izplatību, kā arī saglabāt redzi. Lai gan acs melanomas ārstēšana laika gaitā ir nemitīgi uzlabojusies un atsevišķos gadījumos dažādas staru terapijas metodes ir veiksmīgi aizstājušas acs ābola izņemšanu (enukleāciju), metastātiskas slimības terapijas iespējas joprojām nav uzskatāmas par pietiekamām.21
Proti, šobrīd pieejamās metodes nodrošina ļoti efektīvu lokālu acs melanomas kontroli un ārstēšanu, taču metastātiskas izplatības profilakse un ārstēšana pagaidām nav veiksmīga.22
Ārstēšana ir atkarīga no slimības stadijas, audzēja lieluma un atrašanās vietas acī, specifiskiem simptomiem un redzes traucējumu rakstura/apmēra, pacienta vecuma un kopējā veselības stāvokļa, kā arī citiem faktoriem, piemēram, metastāžu statusa. Ir pierādīts – agrīna atklāšana un ārstēšana var uzlabot rezultātus.23 Ļoti mazām acs melanomām, īpaši tām ar diametru mazāku par 12 mm un augstumu mazāku par 2–3 mm, ārstēšana var nebūt nepieciešama un var pietikt ar audzēja novērošanu. Novērošana ietver regulāru uzraudzību ik pēc 2–4 mēnešiem, izmantojot attēlveidošanas metodes, piemēram, acs dibena fotografēšanu, ultraskaņu un optiskās koherences tomogrāfiju (optical coherence tomography, OCT). Vienlaikus pasaulē pieaug tendence uzsākt pat nelielu acs melanomu ārstēšanu iespējami agrīni, lai novērstu to progresēšanu.24
Acs melanomas gadījumā pamata terapija ir brahterapija jeb kontakta staru terapija, kad acs sklērai no 2 līdz 10 dienām, atkarībā no audzēja lieluma, tiek “piešūta” radioaktīva sudraba plāksnīte jeb aplikators. Apstarošanas laiku aprēķina staru terapeits – kad nepieciešamā starojuma deva audzējam ir “piegādāta”, plāksnīte tiek noņemta. Latvijā tiek izmantoti rutēnija126 aplikatori, kas ir saudzējošāki pret apkārtējiem audiem un ir paredzēti audzējiem, kas nav lielāki par 8–10 mm. Brahiterapijas laikā redze saglabājas, vienīgi subjektīvi var būt tāda sajūta, ka acī atrodas svešķermenis. Ir trīs dažāda veida aplikatori – tas ir minimums, lai būtu iespējams sekmīgi nodrošināt visa veidu audzēju apstarošanu atbilstoši to anatomiskajam novietojumam acī. Atbilstoši radiācijas drošības vadlīnijām pacienti, kuriem ir uzlikti radioaktīvie aplikatori, visu starošanas laiku atrodas slimnīcā vienvietīgā palātā, viņiem aizliegts tikties pat ar radiniekiem.
Ja nav iespējams izmantot brahiterapijas metodi, tiek pielietota arī stereotaktiskās radioķirurģijas metode jeb ārstēšanas ar staru terapijas robotu Cyberknife.
Kādreiz, pastāvot ierobežotam acs melanomas ārstēšanas metožu klāstam, liela daļa acs audzēju tika izgriezti. Taču ASV īstenotais 10 gadu ilgais pētījums Collaborative Ocular Melanoma Study (COMS) pierādīja, ka pacientu dzīvildze nav atkarīga no ārstēšanas veida – tas radikāli mainīja šī acs audzēja terapijas paradigmu. Proti, nav pamata izoperēt pacienta aci, jo tas neietekmē metastāžu veidošanās biežumu. Mūsdienās acs ābols tiek izņemts reti – vienīgi tad, ja audzējs ir izaudzis ārpus acs, ir paaugstināts acs spiediens, acs ir ļoti sāpīga un izveidojusies sekundāra glaukoma utt.
Pēdējā laikā īpaši tiek pētīts acs melanomas metastazēšanās process, izskanot viedokļiem, ka par 2–3 mm mazāki audzēji nav vis jānovēro, bet gan uzreiz arī jāārstē, kā tas tiek darīts lielāku ļaundabīgu veidojumu gadījumā. Proti, tādā gadījumā tiktu novērsta audzēja metastāžu veidošanās.
Optimālās ārstniecības metodes izvēle ir atkarīga no katras individuālās situācijas. Acs melanomas terapijas mērķis ir novērst primārā audzēja metastāžu veidošanos un izplatību, kā arī saglabāt redzi.25 Ārstēšanas stratēģijas ir atkarīgas no audzēja apjoma un novietojuma acī, kā arī izplatības, pacienta domām un vēlmēm. Pacientiem bez simptomiem un ar mazākiem audzējiem (biezums < 2,5 mm un platums < par 10 mm lielākajā bazālajā diametrā) pirms ārstēšanas uzsākšanas ieteicams veikt aktīvo novērošanu.
Lai arī lokālās ārstēšanas metodes nodrošina pietiekami efektīvu slimības kontroli, dzīvildzes rādītājus pasliktina augstais metastāžu veidošanās risks. Acs melanomas pacientiem visbiežāk metastāzes attīstās aknās, un šādā gadījumā ārstēšanas iespējas diemžēl ir ierobežotas.
Pašlaik visplašāk izmantotās pirmās izvēles acs melanomas terapijā ir audzēja izgriešana jeb rezekcija, staru terapija un retos gadījumos acs ābola izņemšana (enukleācija) un tai sekojoša acs protēzes ievietošana.
Ķirurģiska operācija pamatā iespējama varavīksnes audzējiem. Operācijas mērķis ir izoperēt audzēju un nelielu daļu tā apkārtējo audu. Parasti acs priekšējo daļu melanomu operācijas tiek kombinētas ar staru terapiju (brahiterapiju). Neliela varavīksnenes melanoma tiek ārstēta ar daļēju varavīksnenes daļas izgriešanu (iridektomija); varavīksnenes daļas un trabekulārā tīkla (acs priekšējā kameras audi, kas būtiski ietekmē acs iekšējo spiedienu) izgriešanu (iridotrabekulektomija) vai varavīksnenes daļas un ciliārā ķermeņa izgriešanu (iridociklektomija).
Acs ābola izņemšana (enukleācija) ir nepieciešama, ja acs ir akla un sāpīga vai audzējs cauraudzis acs ābolu, aizņem vairāk nekā 50% no acs ābola.
Transpupilārā termoterapija nodrošina audzēja šūnu nekrozi ar infrasarkanā starojuma palīdzību. Šī metode tiek izmantota mazām dzīslenes melanomām, fotodinamiskā terapija – nelielām bezpigmenta dzīslenes melanomām.
Acs melanomas ārstēšanā izmanto vairākas staru terapijas metodes:
Brahiterapija jeb kontakta staru terapija ir visizplatītākā ārstēšanas metode pacientiem ar mazu un vidēju acs melanomu, ko izmanto gadījumos, kad audzējs ir ≤19 mm diametrā, ≤10 mm biezumā. Brahterapijas laikā pacienta acs sklērai no 2 līdz 10 dienām, atkarībā no audzēja lieluma, tiek “piešūta” radioaktīva rutēnija106 plāksnīte jeb aplikators. Apstarošanas laiku aprēķina staru terapeits – kad nepieciešamā starojuma deva audzējam ir “piegādāta”, plāksnīte tiek noņemta.
Latvijā tiek izmantoti rutēnija126 aplikatori, kas ir saudzējošāki pret apkārtējiem audiem un ir paredzēti audzējiem, kas nav lielāki par 8–10 mm. Brahiterapijas laikā redze saglabājas, vienīgi subjektīvi var būt sajūta, ka acī atrodas svešķermenis. Latvijā ir pieejami trīs dažāda veida aplikatori – tas ir minimums, lai būtu iespējams sekmīgi nodrošināt visa veidu audzēju apstarošanu atbilstoši to anatomiskajam novietojumam acī. Saskaņā ar radiācijas drošības vadlīnijām, pacienti, kuriem ir uzlikti radioaktīvie aplikatori, visu starošanas laiku atrodas slimnīcā vienvietīgā palātā, viņiem aizliegts tikties pat ar radiniekiem.Brahiterapiju veic P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Distances staru terapiju mūsdienās izmanto visbiežāk audzējiem, kas ir ļoti plaši izplatīti (ārpus acs ābola), vai arī kā adjuvantu terapiju pēc ķirurģiskas acs izņemšanas. Tāpat šo metodi izmanto paliatīvos un simptomātiskos nolūkos, kā arī attālu metastāžu gadījumā.
Ja nav iespējams izmantot brahiterapiju, tiek pielietota arī stereotaktiskās radioķirurģijas metode jeb ārstēšanas ar staru terapijas robotu Cyberknife, kas ir īpaši precīza ļoti augstas jonizējošā starojuma devas piegāde vienā apstarošanas reizē. Tā ir pacientam nesāpīga metode, kas piemērota dažādu lokalizāciju un izmēru audzējiem. Pirms terapijas sagatavošanas procedūras, kā arī pirms pašas ārstēšanas acs ābolu fiksējošajā muskulī tiek ievadīti medikamenti (retrobulbāra imobilizācija), lai to padarītu nekustīgu un būtu iespējams droši veikt manipulāciju. Mūsdienās šo procedūru var aizvietot ar speciālu kameru, kas fiksē acs ābola kustības, taču šādā gadījumā ir ļoti būtiska laba sadarbība ar pacientu.
Sagatavošanas procesā pacientam tiek izveidota termoplastiska galvas maska, kā arī veikta galvas datortomogrāfija un magnētiskā rezonanse, kuru rezultātus izmanto terapijas plānošanai. Visbiežāk ir nepieciešams viens apmēram 40 minūtes ilgs ārstēšanas seanss, pēc kura pacients var turpināt savas ikdienas gaitas. Šo metodi var izmantot ne tikai primāru audzēju gadījumā, bet arī recidīvu un attālu metastāžu gadījumos.
Protonu terapija ir ārstēšanas zelta standarts, valstīs, kur tā pieejama. Tā ir staru terapijas metode, kas fotonu vai elektronu vietā izmanto protonus – pozitīvi lādētas daļiņas. Metodes priekšrocība ir augstā precizitāte, kā arī minimālā ietekme uz apkārtējiem veselajiem audiem, tādēļ to plaši izmanto audzējiem, kas atrodas blakus kritiskām struktūrām. Diemžēl šī metode acs melanomas pacientiem Latvijā nav pieejama.
Stereotaktiskās radioķirurģijas operācijas piedāvā Stereotaktiskās radioķiruģijas centrs "Sigulda”.
Biežākās staru terapijas izraisītās blaknes:
Metastātiskas, lokāli progresējošas acs melanomas sistēmiskā ārstēšanā tiek izmantota imūnterapija, ķīmijterapija.
Imūnterapijā tiek izmantoti kontrolpunktu inhibitori. Tā ir standartterapijas metode pacientiem ar metastātisku vai nerezektablu acs melanomu - nivolumab kombinācijā ar ipilimumab, ipilimumab vai pembrolizumab monoterapijā. Šobrīd Latvijā pacientiem ar morfoloģiski apstiprinātu metastātisku acs melanomu ir valsts apmaksāta imūnterapija ar pembrolizumab un nivolumab.
Ķīmijterapiju acs melanomas ārstēšanai parasti neizmanto, taču tā var tikt piemērota progresējoša audzēja gadījumos, kad metastāzes izplatījušās citās ķermeņa daļās. Medikamenti: dacarbazine, temozolomide, paclitaxel un carboplatin. Ķīmijterapijas, imūnterapijas ārstēšanās kursi Latvijā tiek nodrošināti P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājas un Daugavpils reģionālajās slimnīcās.
Kopš 2024. gada Latvijā ir pieejama arī terapija ar tebentafuspum – medikamentu, kas domāts tikai cilvēka leikocitārā antigēna HLA-A*02:01 pozitīviem pacientiem ar neoperējamu vai metastātisku acs melanomu. Šis medikaments ir pierādījis savu efektivitāti uzlabot dzīves kvalitāti un dzīvildzi cilvēkiem ar metastātisku acs melanomu. Leikocitāro antigēnu HLA-A*02:01 ir iespējams noteikt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorijā.
Lai gan acs melanomas profilakses pasākumu nav daudz, lai novērstu tās attīstību ir svarīgi:
Būtiski acu ārstu ir apmeklēt arī ārpus šī “grafika”, ja pamanāt pigmenta laukumus uz ādas ap acīm – arī tie var būt acs melanomas riska faktors. Tas pats attiecas uz ādas dzimumzīmju skaita pieaugumu – ir tomēr avoti, kas tās uzskata par paaugstināta acs melanomas riska faktoru.27
Acs melanomas gadījumā metastāzes diemžēl var attīstīties arī pat 20–30 gadus pēc slimības sākotnējās diagnostikas brīža. Tāpēc visiem cilvēkiem, kuriem acs melanoma reiz bijusi un tikusi veiksmīgi ārstēta metastāžu neesamības dēļ, svarīgi regulāri novēroties pie onkologa, jo metastāzes var parādīties jebkurā brīdī.
%201.png){kind=logo}
